Negāciju Miskaste

Arhivētais

28. Oktobris 2009

01:31: utopija
Cik viss būtu sakārtots un cik iespējams cilvēce būtu tālu tikusi, ja katrs prastu atrast un sedēt savā īstajā vietā un darītu īstos pienākumus. Cik labi būtu, ja aiz letes nestāvētu debīla pārdevēja, kura patiesībā ir dzimusi malkas cirtēja vai floriste. Cik labi būtu, ja par priekšnieku nesēdētu kādu apšaubamu ambīciju vadīts idiots, kura vieta patiesibā būtu gaterī, cik labi būtu, ja katrs spētu darīt tikai sev piemēroto un sev visatbilstošako. Iespējams izpaliktu daudz nepiepildītu sapņu, daudz neapmierinātu klientu, daudz dzīvē vīlušies cilvēki. Jo cilveks, kurš atradis savu vietu, ir laimīgs cilvēks un laimīgs cilvēks savā vietā var darīt laimīgus apkārtējos. Kāpēc par ārstu sēž cilvēks, kurš savulaik neko citu nav zinājis vairak par Stradiņiem un kāpēc frizieris izdomāja savu radošo profesiju, ja patiesība savu jaunradi daudz veiksmīgāk būtu pratis gleznojot vai kārtojot puķītes. Kapēc cilvēks, kurš labi prot attainot notikumus žurnāla slejā pēkšni izdomā rakstīt dzeju vai otrādi. Jo prot rakstīt? Kapēc nevar tapat apzināties savu vārdu īsto vietu un formu. Dzīve tacu ir tikai viena un kāpēc netiek dota iespēja viegli saprast savu vietu un nelīst, kur nevajag. Kapēc izniekot gadus vai pat visu dzīvi, darot neīstās lietas, neīstajā laikā. Pulkstenis tikšķ un dara to, kas pa rokai...jo nav laika ne meklēt, ne domāt, ne gaidīt. Jo spiež. No visām pusēm spiež apstākļi un papildlaiku neviens iedot nevar. Besī.

Powered by Sviesta Ciba