: dvēseles caureja
Gandrīz pusi mēnesi būšu bez jebkādas nodarbošanās, kas laikam nozimē, ka jāsadrukā kāds memuārs skolai. Bet vispār man uznakusi paranoja. Par visu, ko vien prāts var izdomāt, turklāt neuzticība katram garamgajējam jau sāk nogurdināt. Un vispār sajūtos lieka un nekam nederīga. ai...
Tas arī noved pie iedomas, ka kuru katru brīdi man visi un visas paradīs durvis. Brrrr....
Es te tā štukoju, ka bērnībā vairāk vai mazāk katram sīcim ir kaut īslaicīga (bet tomēr) vēlme par kaut ko kļūt. Citiem vēlāk vēlmes mainās, citiem pazūd, citi apjūk, jo to ir simtiem. Tad nu domāju, ko es kaut reizi esmu pateikusi vismaz līdz 12 gadiem, sakot no vecuma, kad vispār sevi apzinos. Un kādi atklājumi? Nekādi! Ne te kosmonauts, ne ārsti vai puķu pārdevēji. Nekas nesaistīja un tā līdz pat šai dienai.Nav bijusi nekāda vēlme pat pirms stāšanos augstskolā, kas jau tulīt, tūlīt tiks piebeigta. Kad par to aizdomājos, riebjos pati sev.
Nē, ateros, kad 5 gadu vecumā teicu omei, ka vēlos būt meža laumiņa. No šīs domas atturēja omes teiktais, ka tad man jānēsā plati gumijnieki, lai ērtāk pārvietoties un tad arī man jānakšņo kādā zaru būdā visu gadu. Spēīgs pretarguments, kas lika šo domu mest pie malas.
Gandrīz pusi mēnesi būšu bez jebkādas nodarbošanās, kas laikam nozimē, ka jāsadrukā kāds memuārs skolai. Bet vispār man uznakusi paranoja. Par visu, ko vien prāts var izdomāt, turklāt neuzticība katram garamgajējam jau sāk nogurdināt. Un vispār sajūtos lieka un nekam nederīga. ai...
Tas arī noved pie iedomas, ka kuru katru brīdi man visi un visas paradīs durvis. Brrrr....
Es te tā štukoju, ka bērnībā vairāk vai mazāk katram sīcim ir kaut īslaicīga (bet tomēr) vēlme par kaut ko kļūt. Citiem vēlāk vēlmes mainās, citiem pazūd, citi apjūk, jo to ir simtiem. Tad nu domāju, ko es kaut reizi esmu pateikusi vismaz līdz 12 gadiem, sakot no vecuma, kad vispār sevi apzinos. Un kādi atklājumi? Nekādi! Ne te kosmonauts, ne ārsti vai puķu pārdevēji. Nekas nesaistīja un tā līdz pat šai dienai.Nav bijusi nekāda vēlme pat pirms stāšanos augstskolā, kas jau tulīt, tūlīt tiks piebeigta. Kad par to aizdomājos, riebjos pati sev.
Nē, ateros, kad 5 gadu vecumā teicu omei, ka vēlos būt meža laumiņa. No šīs domas atturēja omes teiktais, ka tad man jānēsā plati gumijnieki, lai ērtāk pārvietoties un tad arī man jānakšņo kādā zaru būdā visu gadu. Spēīgs pretarguments, kas lika šo domu mest pie malas.