:
beidzot atradās pazudusī dienasgrāmata, bet neceļas pirksti, lai to izmantotu, par lādiņa novadīšanas bedri. Tajā virmo kaut kas pārāk jauks un trausls, kur vienkārsi nepiestāvētu prasta idiotisma atstātās sekas. Kā piemēram tas, ka kārtējo reizi nākas apbrīnot NEprasmi normāli izteikt savas domas,tā, lai otrā galā kāds saprastu tikpat tieši un nepārprotami kā cerējis pats vārsmu autors. Rezultats pat nav pārsteidzošs, jo idiots vienmēr būs tas, kurš nav apdāvinats ar domu lasīšanu un idejas minēšanu. Atceroties kā elementāru lietu pratīs izstāstīt programmētājs, kurs pēc tam nespēj saprast, cik cilvēce ir debīla,bet nekad neaizdomāsies tiktāl, ka varbūt vaina nav cilvēciskā idiotismā, bet nespējā vienkāršo tikpat vienkārši pateikt. Tas nu tā, sīkumi. Tagad svārstos starp par un pret. Pret-ķepiņu pacelšana un publiska paziņošana, ka tiešām esmu debīla; Par-pierādīšu pretējo, bet vienalga noturēšu jauniegūto statusu, tomēr sev pierādījusi pretējo, kas atsver visu dzirdēto huiņu un vismaz savās acīs saglabātu kaut kādu pašcieņu. a varbūt vienkārsi pasmieties. Trešais būtu saudzīgaks maniem nerviem, kuri jau sper ar kājām pa smadzenēm, lai taču beidzot pārstāju savus piekapšanās mēginājumus, liekot noprast, ka man tik tiešām ir pie vienas vietas.
Bet vienu gan neciešu, nē, ienīstu. Lai kas arī nenotiktu un kas arī netiktu pateikts, tas pavisam noteikti ir jādzird ne tikai blakus sēdošajiem, bet arī pārējam pagastam. Tā teikt, ja brauc kādam virsū, tad vismaz, ja paša sacītais nav ne sūda vērts, tad vismaz var izmantot publisko pazemošanu, jo redz, kā, es tikko tam, tur sūdam pateicu! vo! klausās tauta! parasti to mēdz dēvēt par publisko netīrās veļas mazgāšanu, bet dažkārt tās pārvēršas izmisīgos pūliņos rast atbalsta grupu vai vismaz savus čiepstus padarīt līdzīgu vārnas cienīgam ķercienam. Šai vidē par nožēlu jāsaka nenostrādā prāta apsvērumi un idiota noteikšana pēc katra paša analītiskās domāšanas, kā rezultātā pati vārna vien muļķa lomā paliktu. Nē, ne tuvu! Ja ķerc, tad jāķērc līdzi, tur nav divu domu. Barā drosme lielāka. Būtu runcis, apčurātu tuvāko stūri, pakratītu asti un tikpat mierīgi dotos tālāk. Suņi rej, bet karavāna dotas tālāk.
Bet vienu gan neciešu, nē, ienīstu. Lai kas arī nenotiktu un kas arī netiktu pateikts, tas pavisam noteikti ir jādzird ne tikai blakus sēdošajiem, bet arī pārējam pagastam. Tā teikt, ja brauc kādam virsū, tad vismaz, ja paša sacītais nav ne sūda vērts, tad vismaz var izmantot publisko pazemošanu, jo redz, kā, es tikko tam, tur sūdam pateicu! vo! klausās tauta! parasti to mēdz dēvēt par publisko netīrās veļas mazgāšanu, bet dažkārt tās pārvēršas izmisīgos pūliņos rast atbalsta grupu vai vismaz savus čiepstus padarīt līdzīgu vārnas cienīgam ķercienam. Šai vidē par nožēlu jāsaka nenostrādā prāta apsvērumi un idiota noteikšana pēc katra paša analītiskās domāšanas, kā rezultātā pati vārna vien muļķa lomā paliktu. Nē, ne tuvu! Ja ķerc, tad jāķērc līdzi, tur nav divu domu. Barā drosme lielāka. Būtu runcis, apčurātu tuvāko stūri, pakratītu asti un tikpat mierīgi dotos tālāk. Suņi rej, bet karavāna dotas tālāk.