: ?
datorā bardaks un mazliet sāku raizēties, vai tikai nebūšu aizsūtījusi nebūtībā savu domu ateju,kurā tik bieži labprāt nokārtojos, kad uz sirds uzsēdies kāds emocionāls galaprodukts, kuru tā vien gribas kā izlikt uz āru. Te arī aizmirsu, ar kādu vārdu mēdzu nākt un drukāt, klusiņām un nevienam nezinot,tā kā nāksies vien palikt tepat. Stulbi.
Šodien bija laikam tā īpašā diena, kad palasījos cilvēku dienasgrāmatas un jutos mazliet vīlusies. Sagrozītas patiesības, nereāli notikumi, dvēseles ciešanas, stulbi pasniegta ironija un bariņš atbalstītāju, kuri uz to visu uzķeras. Tāpēc laikam arī tik ļoti pārdzīvoju, ka mapīšu un failu labirintos, pazudusi dienasgrāmata ar atslēdziņu, jo nav īsti man skaidrs,ar kādu nolūku kratīt sirdi, piedomāt, kā publikas ausīm varētu labāk izklausīties un tad tik dot vaļā, paturot sev sajūtu, ka esi savu sāpi padalījis ar citiem. Sviests.
Piebeidzu lasīt kkādu žurnālu, kura nosaukumu neatceros, bet tēma viena-t.s. kaktu tantes u.c. apdāvinātie, kuri laikam skaitās kaut kādā ziņā pārāki par vairumu degunu urbinātāju, kas blenžot vienā punktā sarubinājis tādu atziņu, ka ir pilnīgā dirsā,lai neteiktu vairāk, bet līdz problēmas risinājumam vēl tāls ceļš-otra nāss, kāds neidzerts alus un vispār daudz un dažādu neatliekamu sadzīvisku sīkumu.
Neiedziļinoties un neiztirzājot kaktu tantu noderību,jēgu un vispār to it kā varēšanām, kaut kādi secinājumi jau rodas. Lai nu izpaliek izplatītie spriedelējumi, bet vienā lietā gan nāksies piekrist-pats savas laimes/nelaimes kalējs. Tāpēc arī aizdomājos par lielību un savas pāva astes demonstrēšanu kaut tepat. Vai tiešām tas sniedz kādu garīgu vai emocionālu apmierinājumu, kad katrs sētas runcis dažu labu pazīst daudz labāk par viņu pašu? Vai nepietiek ar to, ka sevi ver vaļā kā atvērtu grāmatu,ļaujot piespļaut no vāka līdz vākam, kad vēl papildus jāmālē spilgtakos toņos, jo tā iespejāms noturēt vēl lielāku ziņkāri? Idiotisms. Un tad jāsēž,jaklibina sava sāpe, liekot kādam apmierinātībā berzēt rokas, jo paldies Dievam, vēl kādam ir tikpat sūdīgi, tāpēc laipnu smaidot vēl aicināt savā atbalsta grupā, kur sākas mērīšanās ar savu bēdu stāstiem.
Nu štrunts par tām babiņām, bet kaut vai te salasītais dazkārt uzdzen neizpratni.Turklāt spilgti izpaužas tas, ka vīrieši tomēr ir lielāki baumotāji, klačotāji un intriganti, turklāt piešujot sev papildus panākumus. ha!
jāturpina meklēt sirsniņas ateja.
datorā bardaks un mazliet sāku raizēties, vai tikai nebūšu aizsūtījusi nebūtībā savu domu ateju,kurā tik bieži labprāt nokārtojos, kad uz sirds uzsēdies kāds emocionāls galaprodukts, kuru tā vien gribas kā izlikt uz āru. Te arī aizmirsu, ar kādu vārdu mēdzu nākt un drukāt, klusiņām un nevienam nezinot,tā kā nāksies vien palikt tepat. Stulbi.
Šodien bija laikam tā īpašā diena, kad palasījos cilvēku dienasgrāmatas un jutos mazliet vīlusies. Sagrozītas patiesības, nereāli notikumi, dvēseles ciešanas, stulbi pasniegta ironija un bariņš atbalstītāju, kuri uz to visu uzķeras. Tāpēc laikam arī tik ļoti pārdzīvoju, ka mapīšu un failu labirintos, pazudusi dienasgrāmata ar atslēdziņu, jo nav īsti man skaidrs,ar kādu nolūku kratīt sirdi, piedomāt, kā publikas ausīm varētu labāk izklausīties un tad tik dot vaļā, paturot sev sajūtu, ka esi savu sāpi padalījis ar citiem. Sviests.
Piebeidzu lasīt kkādu žurnālu, kura nosaukumu neatceros, bet tēma viena-t.s. kaktu tantes u.c. apdāvinātie, kuri laikam skaitās kaut kādā ziņā pārāki par vairumu degunu urbinātāju, kas blenžot vienā punktā sarubinājis tādu atziņu, ka ir pilnīgā dirsā,lai neteiktu vairāk, bet līdz problēmas risinājumam vēl tāls ceļš-otra nāss, kāds neidzerts alus un vispār daudz un dažādu neatliekamu sadzīvisku sīkumu.
Neiedziļinoties un neiztirzājot kaktu tantu noderību,jēgu un vispār to it kā varēšanām, kaut kādi secinājumi jau rodas. Lai nu izpaliek izplatītie spriedelējumi, bet vienā lietā gan nāksies piekrist-pats savas laimes/nelaimes kalējs. Tāpēc arī aizdomājos par lielību un savas pāva astes demonstrēšanu kaut tepat. Vai tiešām tas sniedz kādu garīgu vai emocionālu apmierinājumu, kad katrs sētas runcis dažu labu pazīst daudz labāk par viņu pašu? Vai nepietiek ar to, ka sevi ver vaļā kā atvērtu grāmatu,ļaujot piespļaut no vāka līdz vākam, kad vēl papildus jāmālē spilgtakos toņos, jo tā iespejāms noturēt vēl lielāku ziņkāri? Idiotisms. Un tad jāsēž,jaklibina sava sāpe, liekot kādam apmierinātībā berzēt rokas, jo paldies Dievam, vēl kādam ir tikpat sūdīgi, tāpēc laipnu smaidot vēl aicināt savā atbalsta grupā, kur sākas mērīšanās ar savu bēdu stāstiem.
Nu štrunts par tām babiņām, bet kaut vai te salasītais dazkārt uzdzen neizpratni.Turklāt spilgti izpaužas tas, ka vīrieši tomēr ir lielāki baumotāji, klačotāji un intriganti, turklāt piešujot sev papildus panākumus. ha!
jāturpina meklēt sirsniņas ateja.