Negāciju Miskaste

22:34: Bābas sagājušas sviestā. Tas ir vienīgais, ko varu pateikt. Šodien starp skrējienu centrs-klusais centrs-ctrs-ziepniekkalns, centrs, centrs un centrs un ak jā, vēl iepazīšanās bankā ar visai atraktīvu vīrieti, pie reizes nācās veltīt pusstundu kafijas pauzē ar kādu laiku neredzētu draudzeni (ja vēl vispār vēlos šaja kategorijā ierakstīt šīs personas vārdu) uz jautājumu, kā tad iet, klausos stāstu, kas šakumā mazliet līdzinās nelaimīgai pasakai ar laimīgajām beigām. Meitene darbojas, darbā viss beidzot labi, pēc pāris gadu vientulības beidzot var ieķerties savam ilggadējam čabulītim rokās, kurš šos pāris gadus jau paspēja paviesoties citas apartamentos. Izbrinā ieplēšu acis, kā tad šai tāda "veiksme", šī lepni atbild-akmentiņš. Pēc atbildes mana seja vēl vairāk sagriezās apjukumā un atbildes turpinājums lika gandrīz aizrīties ar manu Latte. Esot, redz, zaudējusi spēku un motivāciju savai eksistencei vientulībā, kad iekšas griež āra lielās sirdssāpes, kuras nekādi negrib atkāpties. Ok, līdz šai vietai man vēl bija skaidrs, bet risinājums ir vienkārsi graujošs. Esot kaut kāda pierīgas ciematā brīnumdare ap gadiem 60, kas šos sirdsdēstus atrisinājusi nomurminot kaut kādus tekstus un iespiedusi šai plaukstā mazu akmentiņu, kurš esot jāieliek zudušā čabulīša apģērbā, kur šis nevarot pamanīt vai vēl labāk jāiebāž šī dzīvokļa kāda no spraugām. Galvenais, lai neviens neatrod un lieta būs darīta. Neesot pagājis ne mēnesis, kad čabulītis jau klauvejis pie salauztās sirds durvīm ar pēkšņiem atklāsmes tekstiem. Dzīvojot jau laimīgi kopā un draudzenes sejā redzams gandarījums un pārlaime, tas nekas, ka pārējais stāstījums liek domāt, ka zudušais čabulītis drīzāk atgādina zombiju,kas pieradināts pie sava pavēlnieka un gatavs kaut pie kājām krist. Uz jautājumu,vai pasu apmierina šis jaunais veidojums, atbilde ir īsa-visam savi blakusefekti. Mazliet parava dusma,bet katrs jau pats savss laimes/nelaimes kalējs un izvēlējos nelasīt morāli, jo nākošais jautājums par to, kur tad šī izrāvusi pierīgas brīnumdari jeb cilveku čakarētāju, ar gadu skaitli neapdalītā būtne saka, ka cita draudzene ieteikusi, kurai savukārt ieteikusi vel cita. Pē šīs pagarās ķēdes es labprātak nomainīju sarunu uz laika apstakļiem.
Nu sviests...un neprāts..