: .
Filozofi esot iedomīgi un neciešami cilvēki, jo viņi iedomājas, ka visu zina daudz labāk un kas ir pats briesmīgākais-tā arī ir. Tik tiešām viņi zina. Lai vai kā, bet ir sarunas, kuras nogurdina, ir sarunas,kas iepriecina, bet sarunas, kurās laiks apstājas un ilgi pēc tam jūtama patīkama pēcgarša,man vispār liek eiforijā nopūsties. Patika tēma par cilvēka "ādiņām" kā aizsardzības mehānismu un sociālās integrācijas instrumentu. Tā mazliet mīļi par nopietno un nopietni par mīļo. Par frāzi "Nu gluži kā kinofilmā", kas skumji liek atzīt, ka tā pelēkā ikdiena jau tik spraigu notikumu pilna nemaz nav, vismaz ne tiem, kas vairak vai mazāk apzināti uz to neiet. Filmas sižetus mēģina pielāgot dzīvei un dzīvi-filmas sižetam. Pirmajā gadījumā tas nebūtu nekas īpašs, bet otrais bieži ir cēlonis filšanās sajūtai, jo, redz, filmā, tomēr "caur ērkšķiem uz zvaigznēm" sevi parasti attaisno, bet reālā situācija pēc ērkšķiem mēdz iegāzt komposta kaudzē. Tika apspriests romantiskais kino kā smadzeņu inficēšana ar muļķīgiem priekšstatiem par ilgu un laimīgu mūžu, jo atkal jau tiek uzgrūsta vienotā sistēma-pārvari lielo pārbaudījumu, izej ciešanu pilno ceļu, lai jau pavisam drīz burtiski uzsprāgst mīlestības ekstāze, kura peldina nabaga upuri makoņos un vispār tas ir dzimšanas un miršanas vērts pasākums. Lai nu paliek kino ekrāni. Nākošā tēma par to,kas ir svarīgāka-faktu zināšana vai vienkārši spriestspēja. Tā īsumā-informācijas laikmetā,kad nav iespejams zināt pilnīgi visu, vēlams ir otrais. Šis jautājums nelika iegrimt dziļākās diskusijās, jo pavisam parasta vēlme pēc kafijas nomaina tematu par kritisko domāšanu. Tā gan vienu brīdi šķita mazliet kā no augstākās matemātikas plauktiem, īpaši, kad iepin kafijas tēmu. Spriestspēja, sajūtas, izjūtas-ja tev tas piemīt, vari būt tiešam pateicīgs savam radītajam,lai kurš arī tas nebūtu. Un radītāja tēma palika neiesākta-ir geūti aptvert bezgalīgas lietas ar galīgu prātu un tāpēc, lai lieki neiespringtu, kafijas automātu apspriešana likās daudz saturīgāka.
eh.. nu jā..philein un sophia...mīlestība uz gudrību, sevis mocīšana un pacelšana vienlaicīgi. Nē, tas tagad neliks man iegrimt visu zināmo pļāpātaju-Kanta un Nīčes svētajos rakstos, jo, piemēram, šie divi slavenie indivīdi mani ātri vien uzvelk un padara nervozu.
Filozofi esot iedomīgi un neciešami cilvēki, jo viņi iedomājas, ka visu zina daudz labāk un kas ir pats briesmīgākais-tā arī ir. Tik tiešām viņi zina. Lai vai kā, bet ir sarunas, kuras nogurdina, ir sarunas,kas iepriecina, bet sarunas, kurās laiks apstājas un ilgi pēc tam jūtama patīkama pēcgarša,man vispār liek eiforijā nopūsties. Patika tēma par cilvēka "ādiņām" kā aizsardzības mehānismu un sociālās integrācijas instrumentu. Tā mazliet mīļi par nopietno un nopietni par mīļo. Par frāzi "Nu gluži kā kinofilmā", kas skumji liek atzīt, ka tā pelēkā ikdiena jau tik spraigu notikumu pilna nemaz nav, vismaz ne tiem, kas vairak vai mazāk apzināti uz to neiet. Filmas sižetus mēģina pielāgot dzīvei un dzīvi-filmas sižetam. Pirmajā gadījumā tas nebūtu nekas īpašs, bet otrais bieži ir cēlonis filšanās sajūtai, jo, redz, filmā, tomēr "caur ērkšķiem uz zvaigznēm" sevi parasti attaisno, bet reālā situācija pēc ērkšķiem mēdz iegāzt komposta kaudzē. Tika apspriests romantiskais kino kā smadzeņu inficēšana ar muļķīgiem priekšstatiem par ilgu un laimīgu mūžu, jo atkal jau tiek uzgrūsta vienotā sistēma-pārvari lielo pārbaudījumu, izej ciešanu pilno ceļu, lai jau pavisam drīz burtiski uzsprāgst mīlestības ekstāze, kura peldina nabaga upuri makoņos un vispār tas ir dzimšanas un miršanas vērts pasākums. Lai nu paliek kino ekrāni. Nākošā tēma par to,kas ir svarīgāka-faktu zināšana vai vienkārši spriestspēja. Tā īsumā-informācijas laikmetā,kad nav iespejams zināt pilnīgi visu, vēlams ir otrais. Šis jautājums nelika iegrimt dziļākās diskusijās, jo pavisam parasta vēlme pēc kafijas nomaina tematu par kritisko domāšanu. Tā gan vienu brīdi šķita mazliet kā no augstākās matemātikas plauktiem, īpaši, kad iepin kafijas tēmu. Spriestspēja, sajūtas, izjūtas-ja tev tas piemīt, vari būt tiešam pateicīgs savam radītajam,lai kurš arī tas nebūtu. Un radītāja tēma palika neiesākta-ir geūti aptvert bezgalīgas lietas ar galīgu prātu un tāpēc, lai lieki neiespringtu, kafijas automātu apspriešana likās daudz saturīgāka.
eh.. nu jā..philein un sophia...mīlestība uz gudrību, sevis mocīšana un pacelšana vienlaicīgi. Nē, tas tagad neliks man iegrimt visu zināmo pļāpātaju-Kanta un Nīčes svētajos rakstos, jo, piemēram, šie divi slavenie indivīdi mani ātri vien uzvelk un padara nervozu.
: ..
šis iepazīšanās mēģinājums iespārda-tu esi tik eleganta sieviete, tik apburoša un jauka, vai vēlies satikties alu un picu?
šis iepazīšanās mēģinājums iespārda-tu esi tik eleganta sieviete, tik apburoša un jauka, vai vēlies satikties alu un picu?