Negāciju Miskaste

Arhivētais

27. Februāris 2009

10:48: Nost ar spoguli
Šorīt, lai tikai iemestu aci spogulī, mans skatiens kaut kā pakavējās ilgāk tai bildē, kas skatījās pretī. Nē, pumpa, riņķi zem acīm vai jebkāda cita izmaiņa manā izskatā nebija. Likos mazliet sveša un bīstama pati sev. Dīvaini...
Skatiens auksts un nemaz nelīdzinājās tam pavedējas vai žēlīgā kaķēna skatienam, kas bija līdz šim. Vaibsti arī rāda drūmu ainu. Ne skumju, ne naidpilnu, ne nogurušu, bet uz riebeklībām noskaņotu. Tad pie sevis pasmaidīju un sapratu, ka laužas ārā visas slēptās viltības, stratēģiskie gājieni un apņēmība noslaucīt no zemes kaut pašu visvareno, ja maisīsies pa kājām. Vēl kara cirvis pietrūka blakus.
Šajā brīdī apjēdzu, cik daudzas intrigas un nelietības slēpju aiz mīlīgā purniņa un gatavību rīkli pārgriest kaut dziedot slavas dziesmas upurim.
Nē, es sev tāda nepatīku. Par daudz sintētikas un slēptu aprēķinu, bet tad jājautā, vai ar godīgu un saudzīgu attieksmi vispār var ko panākt? Vai brīdī, kad ceļā patrāpīsies tāds pats slēptais kara cirvis man neliks pazemībā noliekt galvu? Mans pašlepnums neļauj pieļaut tādu sakāvi, tāpēc ātri sameklēju savu naivo skatienu un turpinu vilkt līniju ar laineri. Sajutos gatava sākt savu dienu, lai vakarā noņemtu masku un turpinātu būt es pati, kaļot jaunus plānus pie sava raganas katlu. Bet spogulī skatīties turpmāk atteicos.

Powered by Sviesta Ciba