: norakstīta diena
Vienīgais pozitīvais pamostoties divos dienā ir tas, ka vismaz kāds ir izgulējies. Par pārējo pat domāt negribas. Slinkums pārņemis katru manu ķermeņa molekulu, šūniņu un garu kopumā, ka vairāk uz pāris tasēm kafijas vairāk neesmu spējīga. Paskatos spogulī un pretī redzu neapmierinātu šmauli, kam gribas kraut ar ko smagu. Acīmredzot tomēr sevi pārak mīlēju, kad divas reizes liku modinātajam klusēt un beigās izslēdzu to vispār. Šādos brīžos gribas teikt-a kas man jaunai neprecētajai... lai arī īsti nezinu,kā tas visā šajā iederas.
Uz galvas sprādziens, kas tiek mazliet apvākts ar matu sprādzi. Uzlieku kājas uz plīts malas un aizkurinu rīta cigareti. Labi, ka gaisa nosūcējs turpina strādāt, citādi sen manu apburošo un valdzinošo rīta paskatu papildinātu tikpat valdzinoša cigarešu smaka. Oooo... kā atklājas, man pat ir neatbildētie zvani, kas liek atcerēties par vakar dotajiem solījumiem, bet vakar jau zināju, ka tas viss bija kaķim zem astes. Ne es domāju šorīt braukt snovot, ne arī baudīt skaistos LV dabas skatus. Piedodiet (tikai nez par ko) ... es iztikšu ar ultravioleto staru uzbrukumu manai ādai, atlaižoties solārijā, līdz kuram ari jāaizvelkas. Par motivāciju nekalpo arī tas, ka gājiens ilgst vidēji 60-70 sekundes. Šodien izvelēšos darbības, kas saistītas ar gulēšanu. Nē, sekss neskaitās, tas grautu rudmataino reputāciju, īpaši jau ugunīgi rižo. Bet mājas uzkopopšanas darbi gan nenāktu par ļaunu-ne tikai manam nu jau tizlajam rumpim, bet arī dzīvoklim. Ak, slaisti...Darbs ir prieks, slinkums-laime. Ar šādu domu pirmdien iegāzīšos mīkstajā krēslā 103. auditorijas telpās, lai klausītos žurnalistikas pamatus. Apsveru domu pat pierakstīt.
Vienīgais pozitīvais pamostoties divos dienā ir tas, ka vismaz kāds ir izgulējies. Par pārējo pat domāt negribas. Slinkums pārņemis katru manu ķermeņa molekulu, šūniņu un garu kopumā, ka vairāk uz pāris tasēm kafijas vairāk neesmu spējīga. Paskatos spogulī un pretī redzu neapmierinātu šmauli, kam gribas kraut ar ko smagu. Acīmredzot tomēr sevi pārak mīlēju, kad divas reizes liku modinātajam klusēt un beigās izslēdzu to vispār. Šādos brīžos gribas teikt-a kas man jaunai neprecētajai... lai arī īsti nezinu,kā tas visā šajā iederas.
Uz galvas sprādziens, kas tiek mazliet apvākts ar matu sprādzi. Uzlieku kājas uz plīts malas un aizkurinu rīta cigareti. Labi, ka gaisa nosūcējs turpina strādāt, citādi sen manu apburošo un valdzinošo rīta paskatu papildinātu tikpat valdzinoša cigarešu smaka. Oooo... kā atklājas, man pat ir neatbildētie zvani, kas liek atcerēties par vakar dotajiem solījumiem, bet vakar jau zināju, ka tas viss bija kaķim zem astes. Ne es domāju šorīt braukt snovot, ne arī baudīt skaistos LV dabas skatus. Piedodiet (tikai nez par ko) ... es iztikšu ar ultravioleto staru uzbrukumu manai ādai, atlaižoties solārijā, līdz kuram ari jāaizvelkas. Par motivāciju nekalpo arī tas, ka gājiens ilgst vidēji 60-70 sekundes. Šodien izvelēšos darbības, kas saistītas ar gulēšanu. Nē, sekss neskaitās, tas grautu rudmataino reputāciju, īpaši jau ugunīgi rižo. Bet mājas uzkopopšanas darbi gan nenāktu par ļaunu-ne tikai manam nu jau tizlajam rumpim, bet arī dzīvoklim. Ak, slaisti...Darbs ir prieks, slinkums-laime. Ar šādu domu pirmdien iegāzīšos mīkstajā krēslā 103. auditorijas telpās, lai klausītos žurnalistikas pamatus. Apsveru domu pat pierakstīt.