: sestdiena
Bez dziļā miega un salšanas autobusa pieturā paspēju tomēr arī ko prātīgu izdarīt. Tagad tā mazliet skumji palika, bet nevar atrast iemeslu. Pārāk liels miers laikam. Skatos no trešā stāva loga uz mazliet baltajām priedēm un paliek vēsi. Nē, fiziski jūtos pat ļoti labi, ar apkuri neviens arī nav apdalījis, tomēr iekšēji iestājies sasaluma periods.
Vakar vēl žēlojos draudzenei sakot, ka žēl, jo nedzeru alu un neinteresē sporta pārraides, kuras kāds man neļautu ikdienā skatīties, jo gribējās sacelt kājas uz galda un pilnīgi ignorēt visu ārpasauli. Tai vietā kājas ērti iekārtoju uz plīts, aizkurināju cigareti, ielēju vienkārši caurspīdīgu 40%īgu šķidrumu un klausījos nosūcēja šņākoņā, kurš izmisīgi centās ievilkt sevī visus manu cigarešu dūmus. Uz brīdi gribējās, lai ierauj arī mani pašu, bet aizgaiņājot šo domu, atgāzu galvu atpakaļ un ar šaurām acīm vēroju draudzeni, kura pilnīgi neizteiksmīgu skatienu vēroja manu "atslābumu". Kā ir?-viņa man jautāja, bet es nosmīnēju un atbildēju, ka nekā. Savdabīgs pacēlums. Jutos kā vīrietis, kurš aizsūtījis sievu ar bērniem uz laukiem un tagad bauda brīvību. Nogurums tāds, ka pat skuķi izklaidei slinkums meklēt, bet ja reiz kāda pati virsū uzmauksies, tad lai iet.
Nopīpēju pēdējo cigareti, iztukšoju pēdējo glāzīti, draudzene aiztinās gulēt un pēc brīža arī es aizvēru savas miera ostas durvis, lai ietu cauri Vecrīgai trijos naktī uz otru Daugavas krastu. Neizpalika ne cigarešu prasītāji,ne aizvest gribetaji, ne angļi, kuriem vajadzēja visas viņiem zināmās iestādes Rīgā, lai tikai pierunātu mani uz garāku sarunu. Tad viens vaicāja-uz kurieni un no kurienes dodos? Un šis jautājums lika apmulst vēl vairāk par jautājumu, kur trijos naktī varētu iegādāties peldkostīmu. No mājām uz mājām? Šis variants neder. No mājām ciemos vai no "ciemos" uz mājām arī ne. Sagruzījos, aizbildinājos, ka nevaru tik lēni vilkties viņu dēļ, aizdedzināju kārtējo cigareti un neizteiksmīgu feisu gāju pāri tiltam, neko nedomājot, nekur neiedziļinoties.
Mazliet dusmas, skumjas un pāri visam vienaldzība ar mazu riebuma piegaršu. Labāk izķemmēju savus garos, spilgti rižos matus un iekrītu dīvānā līdz turpmākam enerģijas pieplūdumam.
Bez dziļā miega un salšanas autobusa pieturā paspēju tomēr arī ko prātīgu izdarīt. Tagad tā mazliet skumji palika, bet nevar atrast iemeslu. Pārāk liels miers laikam. Skatos no trešā stāva loga uz mazliet baltajām priedēm un paliek vēsi. Nē, fiziski jūtos pat ļoti labi, ar apkuri neviens arī nav apdalījis, tomēr iekšēji iestājies sasaluma periods.
Vakar vēl žēlojos draudzenei sakot, ka žēl, jo nedzeru alu un neinteresē sporta pārraides, kuras kāds man neļautu ikdienā skatīties, jo gribējās sacelt kājas uz galda un pilnīgi ignorēt visu ārpasauli. Tai vietā kājas ērti iekārtoju uz plīts, aizkurināju cigareti, ielēju vienkārši caurspīdīgu 40%īgu šķidrumu un klausījos nosūcēja šņākoņā, kurš izmisīgi centās ievilkt sevī visus manu cigarešu dūmus. Uz brīdi gribējās, lai ierauj arī mani pašu, bet aizgaiņājot šo domu, atgāzu galvu atpakaļ un ar šaurām acīm vēroju draudzeni, kura pilnīgi neizteiksmīgu skatienu vēroja manu "atslābumu". Kā ir?-viņa man jautāja, bet es nosmīnēju un atbildēju, ka nekā. Savdabīgs pacēlums. Jutos kā vīrietis, kurš aizsūtījis sievu ar bērniem uz laukiem un tagad bauda brīvību. Nogurums tāds, ka pat skuķi izklaidei slinkums meklēt, bet ja reiz kāda pati virsū uzmauksies, tad lai iet.
Nopīpēju pēdējo cigareti, iztukšoju pēdējo glāzīti, draudzene aiztinās gulēt un pēc brīža arī es aizvēru savas miera ostas durvis, lai ietu cauri Vecrīgai trijos naktī uz otru Daugavas krastu. Neizpalika ne cigarešu prasītāji,ne aizvest gribetaji, ne angļi, kuriem vajadzēja visas viņiem zināmās iestādes Rīgā, lai tikai pierunātu mani uz garāku sarunu. Tad viens vaicāja-uz kurieni un no kurienes dodos? Un šis jautājums lika apmulst vēl vairāk par jautājumu, kur trijos naktī varētu iegādāties peldkostīmu. No mājām uz mājām? Šis variants neder. No mājām ciemos vai no "ciemos" uz mājām arī ne. Sagruzījos, aizbildinājos, ka nevaru tik lēni vilkties viņu dēļ, aizdedzināju kārtējo cigareti un neizteiksmīgu feisu gāju pāri tiltam, neko nedomājot, nekur neiedziļinoties.
Mazliet dusmas, skumjas un pāri visam vienaldzība ar mazu riebuma piegaršu. Labāk izķemmēju savus garos, spilgti rižos matus un iekrītu dīvānā līdz turpmākam enerģijas pieplūdumam.