: Pirmdienas rīts
Pēc vētrainās nedēļas nogales pirmdienas rīts iesākās pat pārāk labi, lai arī izrādās, ka paziņu lokā ir indivīdi, kas vēljoprojām dzīvo sestdienas noskaņās, jo, neskatoties uz to, ka pulkstens rāda tikai 7:58 no rīta, atskan telefona zvans ar jautājumu, ko es daru. Cik noprotu, mērķis bija pamodināt, bet esmu jau pamodusies kopš 5:30, tā kā šis gājiens neizdevās. Lai nu kā, bet bez draudzīgas apvaicāšanās par manu tagadējo pašsajūtu, nenoklausoties ta īsti atbildi līdz galam, tiek izteikts piedāvājums "atzīmēt" pirmdienas rītu. Apsveru visus par un pret, jo uz mani neattiecas tradicionālā atstrādāšana nedēļas garumā no pirmdienas līdz piektdienai, lai nedēļas nogalē beidzot atpūstos. Kāpēc ne? Lai arī biedē teiciens-kā iesāksies pirmdiena, tā paies visa nedēļa. Man šodienai tomēr bija šādi tādi citi plāni, par pārējo nedēļu nemaz nerunājot, tāpēc jānovēl vien atrast citus brīvpratīgos, kuri pirmdienu var atļauties arī atzīmēt.
Turpinu grauzt cepumu, nobirdinot ne tikai grīdu un galdu, bet arī sevi. Tāda maza neizpratne radās par notiekošo. It kā viss kārtībā, bet nekādi nevar no sevis atraut to vēlmi kādam paspēlēt uz nervu stīgām. Atriebes kāre, bet tik nevar saprast, ko šoreiz nedabūju un kas nu man aizgājis gar degunu. Kas un ko man ir atņēmis?Tāda apbižota sajutos. Laikam dabiska un pavisam sievišķīga vēlme pakašķēties. Jā, pie šīs domas arī palikšu un mierinājumu atradīšu otrajā cepumā, kuri atceļojuši no nezināmas izcelsmes valsts...tomēr garšīgi..apžēliņ, cik garšīgi!
Pēc vētrainās nedēļas nogales pirmdienas rīts iesākās pat pārāk labi, lai arī izrādās, ka paziņu lokā ir indivīdi, kas vēljoprojām dzīvo sestdienas noskaņās, jo, neskatoties uz to, ka pulkstens rāda tikai 7:58 no rīta, atskan telefona zvans ar jautājumu, ko es daru. Cik noprotu, mērķis bija pamodināt, bet esmu jau pamodusies kopš 5:30, tā kā šis gājiens neizdevās. Lai nu kā, bet bez draudzīgas apvaicāšanās par manu tagadējo pašsajūtu, nenoklausoties ta īsti atbildi līdz galam, tiek izteikts piedāvājums "atzīmēt" pirmdienas rītu. Apsveru visus par un pret, jo uz mani neattiecas tradicionālā atstrādāšana nedēļas garumā no pirmdienas līdz piektdienai, lai nedēļas nogalē beidzot atpūstos. Kāpēc ne? Lai arī biedē teiciens-kā iesāksies pirmdiena, tā paies visa nedēļa. Man šodienai tomēr bija šādi tādi citi plāni, par pārējo nedēļu nemaz nerunājot, tāpēc jānovēl vien atrast citus brīvpratīgos, kuri pirmdienu var atļauties arī atzīmēt.
Turpinu grauzt cepumu, nobirdinot ne tikai grīdu un galdu, bet arī sevi. Tāda maza neizpratne radās par notiekošo. It kā viss kārtībā, bet nekādi nevar no sevis atraut to vēlmi kādam paspēlēt uz nervu stīgām. Atriebes kāre, bet tik nevar saprast, ko šoreiz nedabūju un kas nu man aizgājis gar degunu. Kas un ko man ir atņēmis?Tāda apbižota sajutos. Laikam dabiska un pavisam sievišķīga vēlme pakašķēties. Jā, pie šīs domas arī palikšu un mierinājumu atradīšu otrajā cepumā, kuri atceļojuši no nezināmas izcelsmes valsts...tomēr garšīgi..apžēliņ, cik garšīgi!