: Nostaļģija
Ooooho! Atradu netā jau vairakus gadus aizmirstu blogu.Brīnums, bet tas vēl eksistēja. Diezgan interesanti bija palasīt savus 18 gadnieces domu lidojumus, kad "visi jūs esat idioti, es viena tā gudrākā" ir jau pārgajis "pārsvarā jūs visi esat idioti un pārsvarā es arī". Tagad ar savu "mazliet idiotisma katram" mēģinu saprast, kas šo gadu laikā ir tā pa īstam mainījies un kas to ir veicinājis. Visinteresantāk likās vārsmojums par tā brīža fiziskā un emocionālā stāvokļa skatījumu ar 18 gadu stāžu uz 5 gadus jaunāku-" Un atkal kārtējais jautājums radās manā sarežģītajā,ironijas pilnajā personībā. Šodien,skrienot garām spogulim, ieskatījos tajā. Aiz manis un blakus atradās vēl dažas tādas pašas uz sevi paskatīties gribētājas. Nu ko,pētu sevi un negribot nākas paskatīties arī spogulī uz to,kas man fonā-nopietnības iemiesojumi,kas jau mijas ar dramatisku problēmu pārņemtiem indivīdiem. Problēmas ceļ debesīs,lai kaut nedaudz pietuvotos kādai drāmai no kino ekrāna vai vismaz visiem zināmajai ziepju operai. "Viņš ir kretīns.. viņš... viņš..." Ok,dzirdējām visi,ka Tev,tavos 13 ir tādas problēmas,bet,kad pastāstīsi,ko tādu,kas nenes Tavu reklēmu? Es atvainojos....Tev rokās ir žurnāls,kuru Tu pa laikam runājot pāršķirsti... un saruna par "Viņu" pārstrūkst,jo re, žurnālā aktuāla tēma 13 gadniecēm "vīrieši pēc 30" ok...lasi vien,Tev tas noderēs... "
Tā nu skatījos toreiz, bet kā ir tagad? Atklāti sakot biju piemirsusi izvērtēt gadu nesto saprātu un tā (cerams) pieaugumu. Bet kas tad šo gadu laikā ir mainījies? 18 gadīga ciniķe, bet nē, neteiktu, ka pesimistiska, skaudīga, ar vēlmi iekļauties sev tīkamā sabiedrībā. Tāda mazliet pelēka varbūt? Prātīgāka...tīkamāka atvase vairums vecākiem.
Izrādās ir saglabājies arī apraksts par sevi-"Emocionāla būtne,kura vēl meklē
savu vietu. Savā ziņā laimīgs cilvēks.Optimiste dienā, pesimiste naktī.Romantiķe,kura tikai mīl zvaigžņotas naktis,sniegpulkstenītes agrā pavasarī,rozes uz galda un trauslās orhidejassev blakus. Mūžigais noslēpums citiemun sev. Esmu par savas individualitātes veidošanu un pret vēlmi pakļauties baram.Smaida nesēja citiem, problēmu nesēja sev."
Izteikti sevis meklējumi, kuri diemžēl turpinās. Neveiksmīgs sākums? Turpinu lasīt un paliek mazliet sevis žēl. It īpaši par to, ka labrāt paskatītos uz sevi tagad bet jau ar lielāku dzīves bagāžu. Pāris frāzes šķiet īpaši pievilcīgas, kuras nu šoreiz vairs negribas publicēt. Tas lai nu paliek man pašai.
Ko būtu darījusi citādāk? Neko. Apiet problēmas, tiekot cauri veselu ādu? Naivi.
Turpināšu vien gruzt savu cepumu, domāt par šīs dienas gaitām un neiespringt par neiespējamo. Sev atvēlētais laiks internetā atsēdēts.Punkts.
Ooooho! Atradu netā jau vairakus gadus aizmirstu blogu.Brīnums, bet tas vēl eksistēja. Diezgan interesanti bija palasīt savus 18 gadnieces domu lidojumus, kad "visi jūs esat idioti, es viena tā gudrākā" ir jau pārgajis "pārsvarā jūs visi esat idioti un pārsvarā es arī". Tagad ar savu "mazliet idiotisma katram" mēģinu saprast, kas šo gadu laikā ir tā pa īstam mainījies un kas to ir veicinājis. Visinteresantāk likās vārsmojums par tā brīža fiziskā un emocionālā stāvokļa skatījumu ar 18 gadu stāžu uz 5 gadus jaunāku-" Un atkal kārtējais jautājums radās manā sarežģītajā,ironijas pilnajā personībā. Šodien,skrienot garām spogulim, ieskatījos tajā. Aiz manis un blakus atradās vēl dažas tādas pašas uz sevi paskatīties gribētājas. Nu ko,pētu sevi un negribot nākas paskatīties arī spogulī uz to,kas man fonā-nopietnības iemiesojumi,kas jau mijas ar dramatisku problēmu pārņemtiem indivīdiem. Problēmas ceļ debesīs,lai kaut nedaudz pietuvotos kādai drāmai no kino ekrāna vai vismaz visiem zināmajai ziepju operai. "Viņš ir kretīns.. viņš... viņš..." Ok,dzirdējām visi,ka Tev,tavos 13 ir tādas problēmas,bet,kad pastāstīsi,ko tādu,kas nenes Tavu reklēmu? Es atvainojos....Tev rokās ir žurnāls,kuru Tu pa laikam runājot pāršķirsti... un saruna par "Viņu" pārstrūkst,jo re, žurnālā aktuāla tēma 13 gadniecēm "vīrieši pēc 30" ok...lasi vien,Tev tas noderēs... "
Tā nu skatījos toreiz, bet kā ir tagad? Atklāti sakot biju piemirsusi izvērtēt gadu nesto saprātu un tā (cerams) pieaugumu. Bet kas tad šo gadu laikā ir mainījies? 18 gadīga ciniķe, bet nē, neteiktu, ka pesimistiska, skaudīga, ar vēlmi iekļauties sev tīkamā sabiedrībā. Tāda mazliet pelēka varbūt? Prātīgāka...tīkamāka atvase vairums vecākiem.
Izrādās ir saglabājies arī apraksts par sevi-"Emocionāla būtne,kura vēl meklē
savu vietu. Savā ziņā laimīgs cilvēks.Optimiste dienā, pesimiste naktī.Romantiķe,kura tikai mīl zvaigžņotas naktis,sniegpulkstenītes agrā pavasarī,rozes uz galda un trauslās orhidejassev blakus. Mūžigais noslēpums citiemun sev. Esmu par savas individualitātes veidošanu un pret vēlmi pakļauties baram.Smaida nesēja citiem, problēmu nesēja sev."
Izteikti sevis meklējumi, kuri diemžēl turpinās. Neveiksmīgs sākums? Turpinu lasīt un paliek mazliet sevis žēl. It īpaši par to, ka labrāt paskatītos uz sevi tagad bet jau ar lielāku dzīves bagāžu. Pāris frāzes šķiet īpaši pievilcīgas, kuras nu šoreiz vairs negribas publicēt. Tas lai nu paliek man pašai.
Ko būtu darījusi citādāk? Neko. Apiet problēmas, tiekot cauri veselu ādu? Naivi.
Turpināšu vien gruzt savu cepumu, domāt par šīs dienas gaitām un neiespringt par neiespējamo. Sev atvēlētais laiks internetā atsēdēts.Punkts.