ruukjelis

man patīk visu sačakarēt :(

no kurienes izaug naids?
Kas tā par sēklu, kura izdiedzina naidu?

Šodien kaut kā gribas kādu nogalināt...

Interesanti, kāpēc tieši tie cilvēki, kas neko dzīvē nav sasnieguši un nevienu lietu līdz galam izdarījuši bieži vien ir vispašpārliecinātākie???

Ne tikai Guntim vairs nav kamiina un baseina Stabu ielaa, bet arii "Dainis & Gatis" aizklapeejis savu bodiiti... uj, sorry modes salonu ciet :))

Cik dīvaini saprast, ka cilvēks jau neamainās...  Mainās tikai čaula, apvalks, bet iekšējais saturs paliek tāds pats... Protams, notiek attīstība, tiek uzņemtas zināšanas, pieredze... Bet tas mazais būtības kodols... tas nemainās...

un es tāpat kā bērnībā varu iemīlēties uz dienu, divām... nedēļu... dzīvot sapņos, smaidīt... nu tā vienkārši, bez iemesla... bez jebkādām domām par turpmāko...

nekas jau nav mainījies...

cik labi, ka es no šīs ziemas jau sestdien tikšu prom...

es patiesībā mīlu cilvēkus...

Nākas atzīt- laikam esmu baigā afēriste...

Varbuut man no Ruukjelja kljuut par Kjuukji???

Dzejoliitis tomeer ir par mani...

" Kjuukjis seezh mezhaa

un gaida.

Jaa,- eglju jumts virs galvas,

suunu paklaajs zem kaajaam,

chiekuru diivaans- ciets gan,

toties izturiigs,

un apses dobumaa

gardumu kraajumi.

Ko gan lai gaida?

Kjuukjim shodien ir viss,

tikai briinuma nav...

Laikam no riita,

muti mazgaajot,

buus iekritis reizee ar ziepeem

avotaa."

/P.Zirniitis/

Kaa lai skaidri zina, kur ir robezha starp atbriivoshanos un pashnaaviibu?

Es zinu, ka esmu ārkārtīgi spītīga...

Bet man esot arī smags raksturs...

Hmh... vai tiešām???

Kā atrast pareizo atbildi...???

Pietrūkst kaut kā...

It kā nekā netrūkst, bet tomēr...

kaut kā pietrūkst...

... man arii... patiikot speeleeties ar lellem...
/un to saka vinji!/
...

...viirieshiem patiik speeleeties ar lelleem...

kaut kaa nelasaas Kaningema Miesa un asinis...

kaads iistens kristietis mani droshi vien uzskatiitu par pagrimushu sievieti...
Protams, ja vinjsh lasiitu manas domas!

... un atkal pasliideeja kaaja!

Jo lielāki prieki, jo pēc tam lielāks kritiens realitātē...
Dzīve kā zāģa zobi...