Pie friziera

Nov. 3rd, 2009 | 05:03 pm

Mīnusi:
-1 izrādās, ka mana frizētava ir aizklapējusies ciet un vakar man atbildējis pāradresētais telefons. Par to uzzināju tikai tad, kad attapos pie "durvīm ciet" ar zīmīti, ka "tehnisku iemeslu dēļ slēgts, zvaniet..." Un tā man nācās pāris pieturas doties atpakaļceļā uz citu filiāli :(

-2 līdz ar to matu apgriešama man izmaksāja kādus 5 Ls dārgāk kā biju plānojusi :(

tagad pie plusiņiem :)
+1 nebija nemaz tik slikti :)
+2 sākumā tas likās baigais mīnuss, kad redzēju, ka frizētavā matus griežot šiverē kāda pensijas vecuma 65-75 gadus veca kundzīte. Bet tā kā viņa apkalpoja tāda paša vecuma dāmīti, tad nomierinājos un klausījos "rādio" - vismaz tā man gribējās nosaukt kundzītes -frizieres čalošanu :)
Tā nu es uzzināju, ka teātrī tagad neesot abonementu sistēmas (varbūt neieklausījos un abonements nav viņai, jo vēl nesen, man šķiet, ka Dailē tie abonementi vēl bija...);

to, ka ir tikai dažas izrādes, kas paliek tā īsti un spēcīgi atmiņā un ka varbūt tas ir tas īstais rādītājs, kāpēc kāda izrāde varētu saukties par labu un kāda savukārt nē. Kundzītei lielu iespaidu atstājis balets "Anna Kareņina", bet kaut kāds teātris Dailē, uz kuru pagājušoziem bijusi, itin nemaz nav palicis atmiņā, pat nosaukums: "Acīmredzot jau arī laikam nekā nebija, ko atcerēties";

bet arī veco laiku izrādes nemaz tik daudz nav atminamas, bet varbūt tieši to abonementu dēļ, jo "kā tad neies, ja abonements un biļetes tik grūti dabūjamas bija!". Un tā nu tik daudz redzēts, ka atmiņā nekas tā īsti nemaz nav iespiedies.

un teātris esot bijis kā svētki, uz ko pucēties un taisīties, nevis kā tagad, kad viņai jāpamet klienta galva pusratā, lai kolēģe pabeidz, un jāskrien tais pašās ielas drēbēs, lai izrādi nenokavētu.

Un tad vēl uzzināju, ka Centrāltirgus tikšot uzlabots, pārtaisīts, restaurēts, kas zina, kurš ir tas pareizais vārds! :)

Link | Leave a comment | Add to Memories