(no subject)
Apr. 25th, 2007 | 09:50 am
Spilgts sapnis...
Visspilgtākais tajā, protams, bija koši oranžais ķirbis, kuru... es gribēju ēst!!! :D
Bet citādi...
Braucu busiņā it kā kaut kādā ceļojumā pa Vāciju... Ceļš bija stāvs un, kā jau vienmēr manos sapņos, veda augšup kalnā... Bet vai cik līkumains un šaurs tas ceļš bija! Un pie tam veda iekšā dziļā mežā! Sāka krēslot... Bija klususms kā jau dziļā mežā...
Meža vidū bija pamests ciematiņš, kur mēs plānojām pārnakšņot... Galīgi pamests jau nu nebija, jo satiku savu klasesbiedreni, kas tur it kā dzīvoja vai arī tikai pārnakšņoja... Un tad es atradu to koši oranžo ķirbi, kuru grasījos ēst... Un vai nu no ķirbja vai kā,bet iedomājos, ka jāuzmeklē kāda vientuļa savvaļas tualete... aizņēmos papīru no māsas, jo pašai, protams, nekā tāda nebija un devos meklējumos... Izrādās nemaz tik dziļš mežs nebija, jo atradu dārziņu un pļaviņu, kurā kāda sieviete plūca puķes... Un tad es ieraudzīju lielus skaistus putnus... Lai arī dzīvē nekad neesmu redzējusi, bet izsecināju, ka tie ir rubeņi... :)
Un tā nu es aizklīdu no sava pārnakšņošanas ciematiņa... Tad nāca autobuss un es padomāju, ka varētu kādu gabaliņu pabraukt, bet šķiet pabraucu ciematiņam garām, jo nu jau ieraudzīju mazu pilsētiņu ar pieminekli un baznīcas ttorni... Un tad atklājās, ka mans mobilais Vācijā nestrādā, ka es nu nepavisam nezinu kā to ciematiņu sauc, uz kuru pusi tas atrodas... Es mēģināju jautāt autobusa šoferim, kur lai šo nezināmo vietu lai atrod... Viņš, protams, bija bez padoma, bet laipns un atsaucīgs cilvēks būdams viņš man piedāvāja pastrādāt Vācijā, kamēr es kaut ko atrodu un uzrakstīja darba līgumu... :)
Visspilgtākais tajā, protams, bija koši oranžais ķirbis, kuru... es gribēju ēst!!! :D
Bet citādi...
Braucu busiņā it kā kaut kādā ceļojumā pa Vāciju... Ceļš bija stāvs un, kā jau vienmēr manos sapņos, veda augšup kalnā... Bet vai cik līkumains un šaurs tas ceļš bija! Un pie tam veda iekšā dziļā mežā! Sāka krēslot... Bija klususms kā jau dziļā mežā...
Meža vidū bija pamests ciematiņš, kur mēs plānojām pārnakšņot... Galīgi pamests jau nu nebija, jo satiku savu klasesbiedreni, kas tur it kā dzīvoja vai arī tikai pārnakšņoja... Un tad es atradu to koši oranžo ķirbi, kuru grasījos ēst... Un vai nu no ķirbja vai kā,bet iedomājos, ka jāuzmeklē kāda vientuļa savvaļas tualete... aizņēmos papīru no māsas, jo pašai, protams, nekā tāda nebija un devos meklējumos... Izrādās nemaz tik dziļš mežs nebija, jo atradu dārziņu un pļaviņu, kurā kāda sieviete plūca puķes... Un tad es ieraudzīju lielus skaistus putnus... Lai arī dzīvē nekad neesmu redzējusi, bet izsecināju, ka tie ir rubeņi... :)
Un tā nu es aizklīdu no sava pārnakšņošanas ciematiņa... Tad nāca autobuss un es padomāju, ka varētu kādu gabaliņu pabraukt, bet šķiet pabraucu ciematiņam garām, jo nu jau ieraudzīju mazu pilsētiņu ar pieminekli un baznīcas ttorni... Un tad atklājās, ka mans mobilais Vācijā nestrādā, ka es nu nepavisam nezinu kā to ciematiņu sauc, uz kuru pusi tas atrodas... Es mēģināju jautāt autobusa šoferim, kur lai šo nezināmo vietu lai atrod... Viņš, protams, bija bez padoma, bet laipns un atsaucīgs cilvēks būdams viņš man piedāvāja pastrādāt Vācijā, kamēr es kaut ko atrodu un uzrakstīja darba līgumu... :)