(no subject)
Apr. 7th, 2006 | 10:01 am
Cik dīvaini saprast, ka cilvēks jau neamainās... Mainās tikai čaula, apvalks, bet iekšējais saturs paliek tāds pats... Protams, notiek attīstība, tiek uzņemtas zināšanas, pieredze... Bet tas mazais būtības kodols... tas nemainās...
un es tāpat kā bērnībā varu iemīlēties uz dienu, divām... nedēļu... dzīvot sapņos, smaidīt... nu tā vienkārši, bez iemesla... bez jebkādām domām par turpmāko...
nekas jau nav mainījies...