(no subject)

Mar. 7th, 2006 | 01:10 pm

Laikam jau ziema šogad šeit vēl kavējas manis dēļ...
Paldies tev, ziema, par to, ka aizkavē vēl uz brītiņu to sāpīgi skumjo mirkli,
kad daba modīsies jaunai dzīvei,
kad pumpuri piebriedīs,
kad putni skandēs mīlas dziesmas,
kad aktuāls kļūs cipars 2,
kad viens vairs nebūs it neviens...

nē...
viens būs viens...
un tas būs es
ar saltu sirdi
kas karsta
iesaldēta
cisternā
ko nevar atvērt...
tik saltums
tik saltums
tik saltums
visaptverošs
visapkārt man
...

Link | Leave a comment | Add to Memories