ruukjelis - March 3rd, 2006

Ha, braucu uz Poliju! Pēc 5 stundām...

Galvenais neskatīties atpakaļ!
Tikai uz priekšu!
Tāpat kā pasakās, kad jaunākajam dēlam pie savas noburtās princeses (vai māsai pie sava apburtā brālīša, vai... ) bija jāiet uz priekšu neskatoties atpakaļ, citādi pārvērtīsies par sāls- vai akmensstabu...
Jā... skatoties atpakaļ, dzīve apstāsies, iestrēgs... gluži kā akmens stabs...
Tu man paliki aiz muguras... Tā bija lemts... Tā bija jānotiek... Jo tu nebiji vēl izaudzis... Kas zina, varbūt manā ceļa uz kāda akmens sēdošu es tevi vēl satikšu... Kas zina, varbūt es pieiešu pie tevis... Kas zina, varbūt paiešu garām...
Zini, manai dzīvei ir vertība, man ir tik daudz jāpaveic... es biju vāja un nevarēju tev iemācīt dzīvot dzīvi skaisti...
Galvenais neskatīties atpakaļ!
Galvenais doties uz priekšu jaunos piedzīvojumos!

Kā izslāpusi es tagad meklēju informāciju, lasu... uzsūcu sevī nepieciešamās zināšanas... Tas nekas, ka pagājušas tikai dažas dienas... jau tagad jūtu sevī spēku, jūtu, kā atkāpjas sliktās emocijas, dusmas, naids, neuzticēšanās... jūtu, kā palieku gaišāka, kā attīros... Man tevi bija jāziedo, lai tā notiktu...
Es gribēju tevi citādu... Bet cilvēks laikam jau nemainās... Ja pats negrib...

Bet vai es būšu laimīga? Vai satikšu Kādu Savu?
Savu? :)))
Ak es privātīpašniece!

Es beidzot jūtu ka pieaugu- sāku saprast patiesās vērtības...