ruukjelis - September 4th, 2005

Dzeru Captain Morgan. Viena. Gribēju dzert uz savu dzimšanas dienu, bet dzēru alu, tagad gribēju dzert uz sau vārda dienu, bet laikam atkal nāksies dzert alu... Un jo vairāk dzeru, jo vairāk gribu ko uzrakstīt un jo vairāk dzeru, jo mazāk varu uzrakstīt...
Bet Morgans ir labs... Vienīgais draugs man šodien... Vai varbūt vispār... kas zin' ...

Man būs jauna loma.! Nebūšu Maša Čehova Trīs māsās, bet būšu jauna meitene, kuras māte ir gluži vai ielas meita, netikle ar nepatstāvīgu dzīvesvietu un mīļāko-suteneru, no kura vīņa mēģina bēgt... Tā, protams, ir režisores versija, jo lugu neesmu lasījusi, pat ne redzējusi. Zinu tikai to, ka saucas "Medus garša". Trīs māsas ir atliktas uz vēlāku laiku bet man par to tikai prieks! Es zinu, jau zinu, ka katra sevis cienoša režisora sapnis ir iestudēt Čehovu, bet man negribas viņu, vismaz šajā dzīves periodā nu nepavisam!!! Es ilgojos pēc mazas kamerizrādes iestudējuma, kur nopietni mēģinājumi mijas ar jaukām pasēdēšanām draugu pulkā iemalkojot vīnu no tetrapakas... Pēc izrādes, kad ikreiz ir jābūt tuvā kontaktā ar skatītāju, kad nedrīksti atslābt... Un tad var sajust gluži vai orgasmu, kad esi pieķēdēts pie gultas ar roku dzelžiem un nespēj ietekmēt partnera rīcību- tāpat uz skatuves esi pieķēdēts un atkarīgs no sava partnera improvizācijām un jāmēģina viņam pieskaņoties... Tamdēļ vien ir vērts spēlēt teātri - šis kopības sajūtas dēļ.

Attiecības starp cilvēkiem..., stīga, kas mūs saista vienu pie otra, kaut arī esam neglābjami vientuļi, sevī ieslodzīti...