ruukjelis - June 8th, 2005

              Esmu ievērojusi, ka parasti grūtās un sarežģītās dzīves situācijās, kad nav ne jausmas kā rīkoties un ko darīt, es daudz sapņoju un vismaz daļēji sapņus atceros. Iespējams (droši vien), ka tā ir kodēta informācija no manas zemapziņas, ko atšifrējot, varētu saprast, ko darīt.  Tikai neesmu tik gudra, lai saprastu savu sapņu kodu.

 

            Bet ne jau sarežģītās situācijās vien sapņi mani paciemo- arī brīžos, kad man daudz laika pārdomām, piemēram, kad atvaļinājuma laikā lauku idillē, kur laikam nav nozīmes,  guļu saulītē un nav neviena, kas iztraucētu mani pārdomās... Arī tad mana zemapziņa vēlas man kaut ko teikt...

 

          Kā iemācīties saprast zemapziņu? Kā vispār var atšķirt prāta balsi no zemapziņas?

 

           Kā citi ļauži tiek galā ar sapņiem un zemapziņu?

 

... sapņi tomēr nāk no zemapziņas... Zemapziņā ir uzkrāta visa man šīs dzīves un varbūt arī iepriekšējo pieredze... Viņa ir gudrāka par mani.
Bet prāts? Kas ir prāts? Prāts visticamāk ir manu šībrīža zināšanu un pieredzes apkopojums... Es prātoju un izdomāju, ka jādarā tā, bet... prāts bieži vien ir par glupu, lai sapratu, kas man patiešām ir vajadzīgs.
Intuīcija? Kas ir intuīcija? Tas ir kaut kas gaistošs, ko jāprot satvert īstajā brīdī...

Ui, labošos, neprātuļošu vairāk!