ruuby [entries|archive|friends|userinfo] ruuby [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[Sep. 9th, 2009|04:47 pm] Šodien studiju sākums bija necerēti labs! Viss sākās ar finanšu angļu valodu. Pirms šodienas, jāatzīstas, jutos diezgan skeptiski, jo domāju, ka arī šī angļu valoda būs tāda, kāda parasti tā ir LU, bet nē - viņa ir ļoti apņēmusies mūs _nepārtraukti_ vērtēt, tāpēc katru nedēļu es lasīšu financial times, economist utt, lai sagatavotos un varētu citiem pastāstīt. Tā ir ideāla iespēja man iedziļināties brīnišķīgajā starptautiskās ekonomikas pasaulē un reizē ar to pelnīt angļu valodā atzīmes. Nez, es jūtu, ka mani atalgos par to, ka daru to, ko dievinu! :D Jo labāk man! :) Ā un vēl daudz home reading'i kas ir nevis vnk lasīšana, bet arīdzan nopietna Written File veidošana! Un daudz testi, mmmm :D Tālāk devāmies uz mikroekonomiku pie profesore Škapara. Ok, pati viela ir sen zināma, un it kā bija garlaicīgi, bet to visu atsvēra viņa Kriķa cienīgais humors un tas, ka varēju ar saviem programmas biedriem diskutēt par ekonomiskajām stratēģijām, ko Latvijai vajadzētu uzsākt (arī viņiem ir tāda pati interese kā man, yes!), kamēr viņš fonā pievērsās kam vienkāršam... and the cherry on top of it all bija monetārā un banku ekonomika, kur VISS man bija nezināms un reizē visinteresantākais! Arī viņai ir vēlme nepārtraukti mūs vērtēt un neierašanās tiek sodīta. Oh well, būs jāiet pie Reiteres pēc attaisnojošas zīmes, ka man būs IB eksāmeni :D, bet citādi viss ideāli! :) Izrādās starp visām krievu meitenēm ir arī 5 latviešu puiši un meitenes no jauktajām ģimenēm, kas jūtas tuvāk manai mentalitātei, nevis pārējo, tāpēc _jau_ jūtu foršas draudzības iesākumu! :) Arīdzan pieteicos Studentu pašpārvaldei, nākamnedēļ būs intervijas. Tur arī sastapu Mārtiņu (now 14th IB), kurš tā arī neaizbrauca uz UK arī pēc eksāmenu pārlikšanas... He actually fels happy, un man bail, ka arī jutīšos pārāk labi Latvijā. :D Un man būs palīdzība ar TI-84 apgūšanu, mmmm. Eh, vakar nevarēju aizmigt,jo jutos depresīvi, kas bija netipiski man. Now I'm back again being the old same happy me :D link 3 comments|post comment

[Sep. 7th, 2009|01:11 pm] Quote of the day: There's a point in life when you get tired of chasing everyone and trying to fix everything, but it's not giving up. It's realizing that you don't need certain people and their crap. Tas ir skumji vilties cilvēkā. link 5 comments|post comment

[Sep. 6th, 2009|03:27 pm] Izlēmu, ka manis nupat uzrakstītais dienasgrāmatas ieraksts, kurā ieskanēja vilšanās nots par manām izvēlēm, ir tomēr jādzēš laukā. Jo kas izdarīts, izdarīts, viss dzīvē notiek ar iemeslu! :) Šodienai ir nepieciešams visnotaļ pozitīvs atskats, lai nekas nepazustu no atmiņu dzīlēm: *uzzīmējām rozā zaķīti kā centrālo tēlu komandas "Klaidoņi" karogā un divdomīgu uzrakstu, kas liek aizdomāties un katram izlemt, esam mēs mīlīgi zaķīši vai neesam *izģērbāmies un negāja secen arī apakšveļas ziedošana komandas labad - protams, ne visi bija drosmīgi, bet es gan ticu, ka "fortune favours the brave" :D *pamācījāmies ģeogrāfiskas dabas jautājumus; atklāju, ka manas ģeogrāfijas zināšanas vairs nav tā labākā svaiguma *atkārtojām disko soļus - YMCA u.c.; tas viss atgādināja ļoti 2008. gada 14. jūniju, ak, šis īpašais DISCO pasākums, kad dejoju tik daudz kā nekad un ko atcerēšos mūžam... *padzērām sālsūdeni no alus pudeles starp Anitas kājām - es atkal biju komandes varone, jo, izrādās, man vienīgajai garšo sālsūdens (who does not like it? :D ), un tā beigās pie meitenes kājām atradās nevis kāds puisis, bet es :D *rakstījām dzeju - neko Ziedoņa cienīgu, bet vismaz ļoti smieklīgu un mūs filmēja *iepazinos ar ļooooti atraktīviem E-biznesa un loģistikas puišiem - kad man vajadzēs palīdzību informātikā vai programmēšanā, es zināšu kam zvanīt. :) Es nevaru sagaidīt 3dienu ar studiju sākumu. :) link 2 comments|post comment

[Sep. 3rd, 2009|07:27 pm] One day I will have this as a poster on my wall. http://www.asofterworld.com/index.php?id=386 Cilvēkam nevar pārmest vēlmi būt vēēl pūkainākam un gudrākam; šodien es uzsaucu tostu par gudriem un murcāmiem kaķīšiem! link post comment

[Sep. 2nd, 2009|10:57 pm] Jāatzīstas, ka biju nolaidusi jau rokas cerībā uz LSE, bet pēc šodienas, kad relatīvi ļoti daudz iemācījos no iekavētā matemātikā, es sapratu, ka man IR iespēja! Ja es turpinātu šādā garā, I could actually make it...sirreāla sajūta; ceru, ka man šī ticība nezudīs... Jo ja cilvēks padodas, tad laikam viss ir zaudēts. Cilvēkam daudz kas dzīvē ir aizliegts, bet neviens nevar mums traucēt sapņot un sasniegt mērķus. So what is the action plan? Study, study, no party? :( :D link 2 comments|post comment

[Sep. 2nd, 2009|10:27 pm] Nākamreiz, kad braukšu ar 15. trolejbusu uz klinšu sienu Lomonosova ielā, būs jāievēro kādi piesardzības pasākumi, piemēram, jānosēžas krēslos pēc iespējas zemāk, nu - lai nesašauj! :D http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/article.php?id=607148 Bet, ja nopietni, galvenais cerēt, lai sabiedrības morāles nenogrimst tik zemu, ka uzrodas vēl vairāk šādi "aktīvisti"... Drošība tomēr, kā visiem zināms pēc Māslova hierarhijas pamatprincipiem, ir viena no vissvarīgākajām cilvēku vēlmēm. Oh well, bet laikam situācijas nopietnību nevajadzētu dramatizēt vispārīgos līmeņos, jo tas laikam nav nekas pārsteidzošs priekš Maskačkas. :D link post comment

[Aug. 29th, 2009|04:03 am] It's already over 4 am. Šī nakts man daudz ko atgādināja. Kad rakstīju salīdzinošo angļu valodā, jo tūlīt, tūlīt tā tiks sūtīta prom vērtēšanai, es atcerējos gan pozitīvas, gan negatīvas lietas no IB laikiem, kad šādas naktis nebija retums. Why, oh, why I didn’t do it earlier? Vajadzētu atbrīvoties no mūžīgās vēlmes prokrastinēt, visu dienu skatīties (aiz sentimenta) Get Smart vecās sērijas un tad attapties vienpadsmitos vakarā, ka hey, kaut kas tač' ir jāizdara, kas nozīmē, ka atkal ir acis, kas krīt ciet, sirds, kas strauji sitas no kafijas dzeršanas (vai tomēr kā cita?) un sevis žēlošana, jo man taču miedziņš nāk. Bet ir arī daudz pozitīvā - pirmkārt, ir tik, tik forši būt lepnam par izdarīto; tas ir iedvesmojoši pēc ilgāka laika atkal kustināt savas pelēkās šūnas un uzrakstīt kaut ko interesantu, analītisku, psiholoģisku, un, galvenais, _loģisku_! Arīdzan bija vērtīgi daudz aizdomāties par vīrieša-sievietes attiecībām un visām smalkajām niansēm, un dzīves patiesībām un mācībām (tas atgādina par Zināšanu Teoriju – arī mākslā ir Knowledge!) Vēl man šis nakts darbiņš atgādināja, ka ir daži labi literatūras darbi (kuri patiesībā ir īsi, tā ka nav tik grūti viņus izlasīt) sevī ietver tik daudz kā vieda un tie ir tik piesātināti, ka nevienai filmai tos neaizstāt. Hmm, varbūt jāaiziet noskatīties kādu lugu teātrī? P.S. http://thenextweb.com/2009/08/20/amazing-beautiful-realistic-piece-computer-art/?awesm=tnw.to_nct one of the most beautiful things I have seen lately. Ja to baudījumu, ko sniedz mūzikas klausīšanās, es gribētu vizualizēt savā acu priekšā, tieši šādi es to iedomātos... tagad derētu sagaidīt no autora ko līdzīgu pie citiem žanriem. "All that I desire to point out is the general principle that life imitates art far more than art imitates life." /Oscar Wilde/ link 2 comments|post comment

[Aug. 28th, 2009|02:01 pm] Es laikam biju naiva, kad cerēju, ka varbūt tomēr manis izvēlētajā programmā būs jādara kaut mazliet vairāk nekā citās. Es rūgti maldījos, jo izrādās universitātē man būs jāierodas tikai 3 dienas nedēļā un arī tad tādas patukšas dienas. Šis liek aizdomāties, kāpēc bakalaura programmu Latvijā nevarētu "saspiest" - vismaz varētu netērēt laiku savā dzīvē, bet laikam tas izdevīgs veids, kā iekasēt naudiņas no cilvēkiem vairāku gadu garumā... One more reason to go to the UK. Bet laikam ir arī gaišā puse - darbu apvienot ar studijām Latvijā _toč_ nav problēma. :) link 4 comments|post comment

[Aug. 27th, 2009|11:49 am] Cilvēki mani pazīst kā personu ar ambīcijām. Krīzes (par dižķibeli es to nesaukšu, man labāk patīk vārdu salikums "ekonomiskās aktivitātes samazināšanās") laikā secinu, ka ir jānolaižas uz zemes, un tā kārtīgi. Un man tas patīk, tiešām! :) Katru dienu lasot ziņās par aizvien jauniem ierobežojumiem/slēgšanām/reogranizācijām, es tomēr daudzus no tiem atbalstu. Ok, es nerunāju par pensionāru apdalīšanu un netaisnību pret medicīnā strādājošiem, bet, jā, kāpēc jau iepriekš dažādas sporta un mūzikas skolas nevarēja apvienot un restrukturizēt ministriju darbību? Es ticu, ka šis pārmaiņu laiku atnesīs labākas vēsmas... vismaz tā mums stāsta ekonomikas teorija. link post comment

[Aug. 27th, 2009|09:21 am] Es pieņemu, ka klinšu siena pēc gadiem varētu nešķist pārbaudījumiem pilna..Bet pagaidām ir daudz kur augt! Ojā.. Pagājušajā reizē tiku praktiski uzvilkta augšā, tas ir, ilgi sanāca atpūsties, kamēr manas rokas saņēmās mani uzvilkt, bet es tomēr baltajam kvadrātiņam tur augšā pieskāros. :) Forša kompānija, kārtīga fiziska slodzīte (pēc kuras brīnumainā kārtā nesāp vairs muskuļi) un, pats galvenais, spēja NEbaidīties no augstuma ir tiešām īsta laimes formula! Tie, kas mani pazīst, zina, cik ļoti mani mēdz pārņemt akrofobija, bet uz sienas, esot tur augšā, jutos vareni. Gribētos braukt uz kalniem, būt vēl augstāk. :) Special thanks to Sanita, who is now my official climbing buddy, haha :D link 1 comment|post comment

[Aug. 5th, 2009|10:44 pm] Tas bija brīnišķīgi pirmo reizi mūžā kāpt pa klinšu sienu! Un tur pat netraucēja bailes no augstuma. Lai arī zināju, ka tas prasa fizisku piepūli, nekad nebiju gaidījusi, ka tas būs tik grūti, īpaši roku pirkstiem. Bet, lai arī ar trīcošiem pirkstiem un pēdām, kas teju teju jau slīd nost no nelielā izciļņa, I was feeling SO excited! Gandarījums pārņem par tiem nedaudzajiem, bet tomēr paveiktajiem metriem. Tagad gribēsies regulāru treniņu..., ha, Lomonosova iela 1 mani vēl sagaidīs! Un vēl derētu nopirkt plaukstu vingrinātājus, ko, sēžot pie datora, braucot vilcienā, varētu pielietot. Šādi varbūt es varētu, metaforās runājot, iekarot jaunas augstienes? :) link post comment

[Jul. 30th, 2009|08:50 pm] Intraverta vai ekstraverta personība, mēs tomēr gūstam gandarījumu no forša, cilvēciska kontakta. Tas vispār ir kinda scary, cik gan daudz esam viens no otra atkarīgi, lai kā to arī negribētos atzīt... link post comment

[Jul. 30th, 2009|08:40 pm] un laikam iekš IB īsti dzīves nebija. yes, I received great amounts of knowledge, but... man sen nebija bijis tik foršs grafiks saplānots kā šajās brīnišķīgajās vasaras dienās. Biljards, dzimšanas dienas svinības, jūra, ūdenspīpes vakars, ex-klases pasākumi, jaunu cilvēku satikšana... Vēl pāris dienas un augusts ar zvaigžņu lietiem būs atnācis. One more reason to love my life. Update at 31/08: Bet ko es mānu - IB haunts you forever. seriously forever. Un tik daudz zvaigznes arī nebija kā vēlētos. Bet laikam viss dzīvē notiek ar iemeslu... ticu, ka dažas īpašās zvaigznes ieraudzīšu citā gadā/gadalaikā. :) link post comment

desires [Jul. 30th, 2009|07:50 pm] Es horoskopiem, kas stāsta, kāds Tev būs nākamais mēnesis/nedēļa/utt., neticu. Bet, jāteic, man piemīt daudzas skorpioniem raksturīgās īpašības (tie apraksti ir tiešām precīzi!), un, lai arī vienmēr esmu jutusies labi savā ādā, bet, kad man kārtējo reizi dzimst kvēla vēlme pēc kaut kā nesasniedzama, es sāku justies very frustrated. Bez savām ambīcijām es nekur tālu netiktu, un tām es varu teikt paldies savā dzīvē, bet ir momenti, kad brīžiem ir par daudz. Pat es sāku nogurt. Gribētos, lai es varētu dzīvot mierīgu dzīvi. Mana mamma nesen aizbrauca un padzīvoju pusotru nedēļu pie jūras, vientuļā būdiņā, nošķirta no civilizācijas. Varbūt tā arī man ir jādara? Bet es tik un tā ceru sasniegt vēlamo. Laimīga es jau esmu, bet happiness cannot be too much :D link post comment

[Jul. 25th, 2009|11:48 pm] Šodien sākas tas zīmīgais brīdis, kad sākšu laikam rakstīt pārdomas šeit, Cibā, kāda cilvēka iedvesmota (yup, paldies Kristapam :D) Šī diena īpaši piemērota, jo ikvakara pastaigā daudz, daaaaudz aizdomājos par cilvēkiem un to eksistenci šajā dzīvē... Dzīvojot dienu no dienas, mūsu dzīvēs ienāk un iziet nozīmīgi cilvēki, ir daudz sapņu un plānu – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, ir arī daudz darba un daudz atpūtas. Tas viss ar tādu konveijera metodi mainās, un tas ir interesanti pavērot no malas, kas pirms mēneša, pirms gada vai diviem likās tik, tik ļoti svarīgi un būtiski, bet šobrīd vairs nē. Daudzi slaveni filozofi ir teikuši iedvesmojošas frāzes, lai mēs dzīvojam šodienai, šim mirklim, lai izbaudām katru dzīves malku ar maksimālu atdevi, bet patiesībā mūsu emocijas – prieks, bēdas, excitement, garlaicība – arī ir tas, ko šajā mirklī jūtam. Arī nākotnes sapņi ir tie, kurus _šobrīd_ sapņojam. Un tad tas viss mainās, tu palasi vecas vēstules, vecas īsziņas, tev tās attiecības vairs nav būtiski un ir kinda skumji, cik ātri tik dārgais cilvēks vairs nav aktuāls tavā dzīvītē, tavā asī, ap kuru tu riņķo. Bet es tik un tā priecājos par attīstību, kas norisinās. Katras beigas ir jaunā sākums. :) Un sapņi, ilūzijas mainās, bet, šķiet, pašas būtiskākās lietas nemainīsies. Aizdomājoties par visa nepastāvību un emocionālo svarīgumu, bet reizē nesvarīgumu, man gribas, lai nākamreiz, kad esmu skumja, es atceros īslaicīgumu, bet tad, kad esmu laimīga, lai es pavelku laiku garāku un lai tās emocijas iespiežas manā sirdī kā zīmogs uz mūžu. Lai arī cilvēki grimstot pagātnē un sapņojot nākotnē un tas ir it kā nosodāmi, es tomēr palieku pie viedokļa, ka dzīvoju un _jūtu_ tagadnē, un tā esmu tagadnes „es”, kas jau pēc dažām dienām būs citādāka un arī uz uzrakstīto skatīsies citādāk. link post comment

navigation [ viewing | 140 entries back ] [ go | later ]