Piektdien satikos ar māsu. Bija norezervētas biļetes uz "Kabulas noslēpumiem" Jaunajā Rīgas Teātrī, sēdējām aizmugurējās rindās, citas vietas nemaz nebija palikušas, tajā brīdī es arī sapratu, ka iespējams man ir nepieciešamas brilles. Pirmais ko pateicu apsēžoties bija tas, ka skatuve izskatās pēc vienas lielas plīts, kas patiesībā bija bagāžas lente ar koferiem lidostā. Īsumā varu teikt, ka izrāde bija interesanta, lika domāt daudz un dikti, ko man īsti negribējās darīt. Pēc teātra devāmies uz Skyline Bar. Tāda sajūta bija, ka tur visi ir zviedri vai vismaz visi runā zviedru valodā. Vārdu sakot, nolēmām nevis ēst, bet dzert alkoholu, kā rezultātā es izdzēru trīs lielus kokteiļus ar ledu, vienu no tiem uzsauca kaut kāds Varis, kurš pajautāja telefona numuru un tūlīt pat atšuvās. Varim uz krekla bija rakstīts " Latvijas pirtis" un viņam patika apskauties. Jebkurā gadījumā, viņš nolēma, ka neesmu latviete un nerunāja ar mani daudz. Kad nolēmām, ka nekas aizraujošāks vairs nenotiks devāmies uz viesnīcu gulēt. Un tad es sāku domāt par to, kā cilvēli guļ. Mana māsa guļ tik mierīgi, ka viņas spilvens no rīta ir knapi ieburzīts, bet manā gultas pusē viss ir izvandīts, spilvens saplacināts un saņurcīts, palags sarušināt čupiņā. Tātad cilvēki iedalās mierīgajos un nemierīgajos gulētājos, es piederu pie nemierīgajiem, kuri no rīts nevar pamosties, jo pus nakti ir domājuši, kāpēc cilvēki guļ tā kā viņi guļ. Naktīs atnāk kaut kāda apgaismība un iedvesma nevietā, bet par to citreiz. Pienāca rīts, un man vajadzēja pielietot daudz iekšējā spēka, lai pieceltu savu vakarnakts nogurdināto miesu no tik brīnišķīgi mīkstās gultas.
Satikām trešo māsu. Īsumā, izvērtās jauka rudenīga, spirgta familiāra diena. Man vienmēr pietrūkst šādu dienu.

es gribu, lai kāds ar mani piedzeras un tad savaldzina mani.

Pēdējā laikā man ir problēmas ar dusmu un roku savaldīšanu.

Tieši tad, kad viss laiks jāvelta diplomdarbam es gribu ārdīties, ārdīties kā vēl nekad.Es gribu būt vienkārši badass.

Ir teiciens, ka laiks vieš pārmaiņas, taču patiesībā pārmaiņas jāievieš tev pašam.

Like I don´t care at all.

Un tad es dejoju , dejoju un smaidu un dejoju un nedomāju nemaz.

reizēm es sevi ienīstu ļoti ļoti
kā piemēram
šodien vakar
un rīt

Confident in my sexuality .

[0:43:28] Teddy Picker: neapvainojies
[0:43:34] Teddy Picker: bet tu šodien manas diendusas laikā
[0:43:37] Teddy Picker: sapnī nomiri
[0:43:41] Teddy Picker: bet es raudāju
[0:43:47] Teddy Picker: bet tad tu atdzīvojies
[0:43:48] Teddy Picker: jo izrādījies
[0:43:54] Teddy Picker: ka tā bija klīniskā nāve
[0:44:02] Teddy Picker: un mēs tevi nepaspējām apbedīt
[0:44:19] Teddy Picker: lūk tā

Kakjim Martai ir shizofreenija.

Mans vismīļākais vārdiņš ir "es", jo ES esmu egoiste.

Es nemāku pārciest sāpes (sirdssāpes), es tās vispār nepārciešu, man sākas histērija , un tad atkal man paliek vienalga, varbūt kāds apēda manu sirdi? Oo

Atkal sāk parādīties jaunas paranojas.
Bail no indiešiem un adatām.
Rīt jānodod analīzes Gulbja labaratorijā.(Škarsta jautāja , kas tā vēl par iestādi, es viņai paskaidroju, ka kārtējā labaratorija, kur gulbji uzdarbojas.)
Pēc mēneša jadodad apciemot māti. (Sapnī redzēju , ka neviens mani tā arī nesagaida lidostā , un es nonāku pie mentāli atpalikušiem un perversiem indiešiem.)
Mātei izstāstīju par savu jauno paranoju, viņa jau nojauta.

dievinu,kad smejies par maniem jokiem.

Kam gan negadās uzrakstīt netīšām savai "bijušajai" mīlestībai sms ar divdomīgu tekstu un cerēt, ka viņš ir izdzēsis tavu numuru, god damn.
Tas tikai apstiprina to, ka man ir jāatbrīvojas no pāris kontaktiem.

"Kaut es viņu iepazītu kā sliktu cilvēku , varbūt viņš man pārpatiktu!"

Ļoti žēl, ka es viņam nevaru pateikt- tu, kretīn, mīli mani taču!

Un šodien man nekas nesāp!