Rupjmaize
20 most recent entries

Date:2010-10-08 13:45
Subject:tikko divas ieraudzīju
Security:Public

Man ikonas izliekas, kā tas tīrais, Dievam piederošais, neaptraipītais manī esošā sirds nostūrīša atspoguļojums.

post a comment



Date:2009-12-21 17:56
Subject:"100latnieki"
Security:Public

Tā it kā tev būtu kaut kas stulbs jāizdara (jāpaākstās, jānoskuj galva utt.) un tev tad iedos naudu - radikālā gadījumā (protams, ne visos) un uz emocijām balstoties, ja jāsaka par šī pasākuma bezjēdzīgumu - ES, es domāju, lielākai daļai cilvēku, kas šajā programmā piedalās, liek justies tieši tā - cilvēka cieņu pazemojoši. Es domāju daudzi tā jūtas, bet ir bezizejā, nemāk to noformulēt vārdos vai kā citādi. Un vel man liekas tur var iepazīties lielā mērā, kā bija strādāt Padomju laikos - daudziem nostaļģija raisās un nemaz neliekas tik slikti kaut arī varbūt pasprūk kāds lamu vārds (bet kuram gan mūslaikos nepasprūk?) par to visu.

post a comment



Date:2008-08-08 14:55
Subject:ja mazliet, kā agrāk
Security:Public

tad tāds mazs naturālismiņš - grūtajās dienās ir briesmīgi sēdēt pie datora publiskās vietās un vispār publiskās vietās,un tad vienkārši celties un iet.
Tagad to darīšu.Ar Dievpalīgu

post a comment



Date:2008-04-07 23:48
Subject:apņemšanās
Security:Public

Es tagad ar roku mēģināšanu rakstīt.
Jānopērk noteikti kādas pildspalvas, lai tas izdotos, bloks, protams.
Bet, ko iekšā rakstīt?
Bet līdz ko kaut ko apņemos ... viss šito jau rakstu blokā!

post a comment



Date:2008-04-02 12:43
Subject:par dzemdībām
Security:Public

Redz, kā tas ir-vispirms klusi, mierīgi absolūti nemanāmi kāds, kaut kas aug (kā augs), bet tad pēkšņi viss notiek tik absolūti strauji un neapturami, un sāpīgi (kā dzīvniekam), un rodas tas kāds vai kaut kas.
nez vai graudam sāp, kad viņš mirst un no viņa izlien dīgsts?varbūt ir vērts mēģināt par tādu kļūt.
ārprāts kādas ķecerības lien laukā.Tas laikam arī drusku tās Kaspara Hauzera filmas iespaidā.
Cilvēks tajā visā kā tāds hibrīds, ar visu savu garīgumu un visu savu kultūru, kas ir, lai kompensētu sevis trūkumu, jo apzinās jau, ka nav ne dzīvnieks, ne kāds augs.

post a comment



Date:2008-04-02 00:19
Subject:par šodienu
Security:Public

Visu dienu nostaigājos un nosēdējos.Laikam grūti atmest 10 dienās iegūtus paradumus.Un bailes par nākotni

post a comment



Date:2008-03-28 20:48
Subject:
Security:Public

Nu, jau 28.-"kāda ir realitāte?"jūs prasat.
Realitāte tāda:
love is what you really need

post a comment



Date:2008-03-18 00:00
Subject:atkal par to pašu
Security:Public

Es pilnīgi atklāti atzīstu, ka man tas bija kā pamatu zem kājām, kad izrauj-puni, sasitumi, nobrāzumi, kas zin, lūzumi? varbūt nāve?nē, nāves nav diemžēl-miesa pūžņo un cenšas sadziedēties-maitai maitas daba un izdzīvošanas dabiskais instinkts jo spēcīgs.Ar to tad arī visur liekos.
Pumpa degungalā gan neuzmetās, bet īstenībā...mammas augonis jau bija tik pat kā arī mans augonis.
Bet bez tā nebūtu iespējams piedzīvot, kā tas ir, kad turas uz tukša gaisa, kā tas ir saprast, ka mirklis nav visa mana dzīve un ka visa mana dzīve nav mūžība, kā tas ir, kad tukšs gaiss piepildās ar Mīlestību.

bet tagad taustos.un ir ciešanu nedēļa.
Tad līdz 27.
Bon vouage

post a comment



Date:2008-03-14 00:16
Subject:ar daudzkilogrammīgu somu uz pleciem
Security:Public

Man šodien viens no svinīgajiem retajiem gadījumiem, kad kāds skaidri un gaiši pasaka nē.
Lūk, tāpēc vien sports ir brīnišķīgs, tur ar tēlošanu tu nekad nesasniegsi tik daudz kā ārpus sporta.
Tāpēc nebaksties man te virsū ar savām filozofijām.
Ar sportu ir tā, ka tu atšķirībā no citiem dzīves gadījumiem tiešām esi piedzīvojis, ka īsts smags fizisks darbs tikai dod patiesi labus rezultātus un gandarījumu.Viss cits ir blefs.Un pats vērtīgākais, ko tajā visā saprast ir tas, ka smags fizisks darbs tajā visā tiešām ir pats vērtīgākais.Un visvairāk jau ticībā.
sportistiem varbūt tieši to vajag parādīt.te, protams, tīri dabiski rodas duēlis sarp komunikāciju un sportu.un sports jau ari var būt viskāds.

eh...nu, kur man bija prāts pirms gada?es par to maģistru vēl joprojām...

Un veel es domaaju par to neprātību, to garīgo bezrūpību un muļķību-iekāri, laimi un to pašpaļāvību, kas, galu galā nogalina.un nevar noliegt, ka tas viss arī ir sportā.tas viss vēl joprojām ir manī.
tikai apzinātās (prātīgās) alkas citas varbūt.

post a comment



Date:2008-03-12 23:46
Subject:vairs nekādu "riņķī apkārt" manu iemīļoto.
Security:Public

Tikai tieši un pa pieri
rīt aukstā zupa
un viena slima pasniedzēja-ak, mēs abas nelaimes čupiņas, ka kopā vien jāsatusē būs
žēl, ka tas, ko viņai došu, nebūs vis tā aukstā zupa, bet drausmīgs bezīstassistēmas kaut kas.
es ceru, ka viņa arī spēs turpināt cerēt.savādāk man bezceris.

post a comment



Date:2008-03-12 00:28
Subject:
Security:Public

Zem potītes sakrājies vecas ādas plankums-noskrāpēju.
Šodien uz ceļa pacēlu sniegpulksteņu pušķīti.
Sāku aicināt pamazām visus uz aprīļa svētkiem.Cilvēku reakcijas dažādas.
Varbūt no manis vēl sanāks cilvēks.

2 comments | post a comment



Date:2008-02-27 11:42
Subject:Dieva žēlastība paliek mūžīgi
Security:Public

http://www.youtube.com/watch?v=fv9M7NJ_TCw&feature=related

post a comment



Date:2008-02-13 00:01
Subject:pirmāk to untad to untad vēl kaut ko
Security:Public

http://www.youtube.com/watch?v=_-sNIWi2fLs
http://www.youtube.com/watch?v=bdNS3Xt-CVA

post a comment



Date:2008-02-12 21:58
Subject:pārdomas par to visu
Security:Public

Ja tā padomā man tiešām laimējies būt ar, starp, būt tiem, kuri raudāja.
Ne jau katram gadās tāds mācītājs, kurš spētu tā izdarīt, lai raudu nevienam it kā nemirstot.
Tik skaisti. Tik īsti, kā kāds teiktu.
Ir pašai par ko tagad papriecāties.
Piedo, Dievs.
Bet es laikam pa īstam nenožēloju.
Un līdz galam ļoooti daudz ko nesaprotu.
Lai, nu, paliek, ja tā vajag, tad vajag.
"Sāpi vajag izsāpēt"-kurš to teica?

"..kāds puisis streipuļo pa trotuāri
tam neredzamas dzeloņdrātis pāri,
un plecos spārni slapji, salauzīti,
bet meitene to pasauc, kā par spīti.

Viņš acīm meklē, kas to pūlas biedēt
sauc meitene: "kāp augšā spārnus dziedēt!"
"Ir galīgs vakars...", puisis atbild vārgi,
bet viņai kritušie vēl vienīgie ir dārgi.

Tā viņu apkops, nomazgās un glāstīs,
vēl pasaku par nākamību stāstīs,
tad abi uzpīpēs un bezgalīgi klusēs,
jo beidzies viss kaut dzīve tikai pusē.

Ak, iztēle,kas māņus uzbur klusi,
stāv meitene nevienu nesaukusi.
"Ir galīgs vakars...", tāpat dungo viņa.
Es padodos un nomirst sirdapziņa."

2 comments | post a comment



Date:2007-11-16 23:35
Subject:
Security:Public

Es neesmu tik stipra,kā izliekos,liekos.
Savādāk nespēju izskaidrot,kā slimuma pazīmi dažus savus pamācošos sapņus.Pēdējais man liek atkal aizdomāties par to, ko neapzinos,bet kas manī ir.
Un vai sapņi var palīdzēt pieņemt lēmumu dažas lietas nekad nekad neizmēģināt vai nedarīt savā dzīvē?
Varbūt tāpēc sapņi arī ir?
Jo nespēju galīgi iedomāties,ka sapņi man spētu likt kaut ko darīt,bet,ja es pieņemtu lēmumu nedarīt,tad jau tas sanāk tas pats-darīt nedarīšanu.

post a comment



Date:2007-11-09 11:18
Subject:
Security:Public

Kad tu esi tik sa...... sapinies un tev saak raadiities spilgti sapnji,kurus atceries (par to,kaa nopeldies siltaa aalingjii,kas atveraas un paraadaas kaadaa istabaa uz griidas un pasuuti uz pannas apceptus kartupeliishus,kaa frii kartupeliishus,kad tuseejies ar draugiem,ar kuriem intereses vairs nesakriit un viskautko citu,ko pa dienas notikumiem tavs praats(vai nepraats)naktii izveeleejies salasiit),tad no riita pamosties,nepaartraukti rijot neeksistejoshaas siekalas mutee un saprast,ka esi mazliet slims,ir labaakais,kas ar tevi var notikt.tikai,kaa aarsteeties?.

post a comment



Date:2007-10-12 15:50
Subject:
Security:Public

Es domaaju,ka man kaajas shodien briizhiem bija tik slapjas,ka jaaraud buutu iisteniibaa.
Un arii nogurums milziigs.

Bet es ne no shaa ne no taa peekshnji satiku cilveeku ar siltaam rokaam.
Man likaas nav labi,likaas jaaizbeidz taa cilveeku buushana.

Bet man tieshaam taas slapjaas kaajas.
Kaapeec tad Dievs cilveekiem dod taas siltaas rokas?
Kaapeec emocijas un visu paareejo,ko briizhiem gribas vienkaarshi ignoreet vai nav speeka un gribas kultiveet?

post a comment



Date:2007-10-05 13:06
Subject:Aukstprātība
Security:Public

Blakus istabā atkal tas pulkstens pīkst.Nez cik reižu gadā viņi maina tam baterijas?Bet vispār reti var sastapt tik izturīgus pulksteņus-pusdienu apmēram.Labi nemānīšos-pierodu pie šīs skaņas un nemaz nevaru pateikt,cik ilgi viņš tur pīkst.
Mainīties man vai palikt?-nu,ko man darīt?
Esmu pārliecināta,ka beigās sanāks,ka augstprātība ir tā pati mazvērtība,ka dažas pavisam vienkāršas darbības mēs aizvietojam ar teoriju blokiem un paliekam sausi,tukši un nekādi.

1 comment | post a comment



Date:2007-06-10 23:16
Subject:par prieku un asarām,kas laikam nav iesnu raisītas tomēr
Security:Public

Kāpēc,kad runā par prieku gribas raudāt?-
Dievs tikai var atmodināt no miroņiem pēdējo cerību,kuru es eju aprakt uz kapiem.Neviens cits to nespēj.Un vai tad tieši šāds gadījums vispatiesāk nepastāsta par Prieku.Un par šādu prieku man arvien nāks raudiens.Bezspēcība..bezspēcība..bezspēcība.Es nespēju būt priecīga.
Bezspēcība ir tik spēcīga.
Katra asara tuksnesī ir dārgums.
Katra liecība tik dedzinoša,ka jāraud-ak,tad tas ir tas pāri plūstošais prieks?Tik ļoti gribētos,lai to nenoroku zem laba daudzuma miega un krietnas porcijas egoistiskā prieka un egoistisko skumju.Īstenībā patiesas skumjas nemaz nav iespējamas bez patiesa prieka,un otrādi.Katra asara ir kā dārgums,kuru gribu savīt ar prieku.
"Meklējiet prieku Kristū".

varbūt par daudz gribu.tāpēc reizēm raudu?
varbūt viss ir gluži tik vienkārši.

post a comment



Date:2007-06-04 19:52
Subject:Dimiter-sans
Security:Public

"no vecenes pudeli pirksi
kaut pretīgs tās lētais spirts
lai atgrieztos pagrabā savā
starp žurkām kur simtreiz jau mirts"
ja tā dziļāk padomā-es esmu tur bijusi un laikam man vienmēr būs tāpēc divtik stipra iespējamība(kā visiem atkarīgajiem)tur atgriezties,ja no tā visa nespēšu vienreiz sākt nebaidīties.Ne tik daudz tas spirts,cik pagrabs un žurkas.cik pretīgi

post a comment


browse
my journal