rums_

Pavisam nejauši mēs izrādās esam vienā valstī, vienā pilsētā un vienā viesnīcā, mana istaba ir vienu stāvu zemāk nekā Stasa.
Dažkārt es sajūtos vientuļa, ļoti, ļoti vientuļa, kad pilsētas enerģija ejot man cauri iznes jebkādu saprātu un pēdējo laimīgo domu no manas galvas. Pietiek ar Stasu dalīt frī kartupelīšus, lai paliktu vieglāk un arī fona komēdija sāk likties smieklīga.
Mana āda esot maig kā bērnam, es smaržojot tik saldi, teica Stass, kad viņš saplosīja manu zīda naktskreklu.