Man nav spēka ļauties, kad viņš man ir tuvu, un viņa rokas man pieskarās un elpa glāsta, es gribētu skriet prom, bet nosaku sausu "ne tagad". Viņa vārdi mani atkausē, bet ne līdz galam. Kas ir sliktāk - es, kas neļaujos, vai viņš, kas nevar mani piedabūt ļauties? Abi esam slikti, vienādi slikti un viens otra vērti.