Stass nav gatavs neko paskaidrot, lai gan viņš visu laiku jauši nejauši ir man apkārt gan Maskavā, gan Pēterburgā, Milānā un Londonā, viņš izvēlas tos pašus restorānus, kur ieturēt vēlās brokastis, reizēm draugu viesībās vai nakts klubos viņš mani vēro no otra zāles gala, viņš man sūta karstu kafiju un šokolādi, kad man ir garas darba dienas, un reizēm es redzu viņa mašīnu uz manas ielas. Mīļais, izvēlies, tas ir viss, ko es gribu teikt, bet man nav spēka. Tu mani salauzi brīdi, kad es ienācu Pēterburgas dzīvoklī, un es dzirdēju viņas elsas. Es gribēju ieslēgties vannas istabā un atvāzt Stasa medību kabatas nazi, lai iegrieztu, bet es apstājos, es ieelpoju, izelpoju un apstājos. |