rums_


Post a comment

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Dienas paiet fabrikās, kur jaunas strādnieces skatās uz mums ar iebiedētu sktienu, viņas nerunā angliski, ne krieviski, iespējams kāda runā, bet neviena neiedrošinās izteikties. Stass ir auksts, izlēmīgs, ātrs un mērķtiecīgs.
Dzerot tekilu, lai apdullinātos un aizmirstu, un varbūt iemigtu, man sakārojās pusstunda Stasa laika. Viņa bikšu rāvējslēdzējs nevērās viegli, likās, ka tas iesprūdīs, un nekad neatvērsies.
Man sagribējās parādīt, ka es esmu galvenā, viņš var valdīt ar dzelsz roku savās fabrikās, bet es valdu mājās, es esmu tā, pēc kuras prāta viss notiek.
Es sen nebiju redzējusi viņa locekli, tas bija mazs, man bija mazliet bail tam pieskarties ar pašu mēles galu. Mazliet sāļa garša un silta un salda smarža.
Tas ir skaists un perfekts.
Stass neļauj man tīksmināties ilgi, viņš mani nes uz gultu. Manām lūpām nav gandrīz nemaz jāpieskarās loceklim, tas ir ciets gandrīz vienā brīdī. Stass mani joprojām grib, pēc visa. Viņš joprojām ir spēcīgs, pat manas lūpas ir mazliet pietūkušas. Tas bija skaisti.
* * *

Read Comments

* * *

Reply to this entry:

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: