Mums ir jābūt "mums" arī parīt, mēs solījām būt Raudu mūris un Nāves jūra viens otram, kad tu dalīji granātābolu uz pusēm -puse tev, otra puse man. Atceries, mīļais, toreiz Krētas salas nelielajā baznīcā, mēs iegājām garām ejot un sastapām to vīriņu, kas piedāvājās mūs salaulāt, mūsu liecinieki bija tantiņa, kas pārdeva sveces un puisis no pretējā veikala, un Dievs, kas ir atcerējies par mani un tagad atmaksā par visu.
Esi mans Raudu mūris, un es būšu tava Nāves jūra.
Esi mans Raudu mūris, un es būšu tava Nāves jūra.