rums_

Marina ir indīga, viņa varētu visu plašo dzimteni nodrošināt ar žults krājumiem tuvākajiem gadiem. Viņas talants ir iedzelt un aizvainot, es skaitu līdz 10, drīz jau būs miljons. Es skaitu un smaidu, nākošo reizi es noteikti iedzeršu asiņaino mēriju pirms es satieku viņu. Es viņu nicinu un ienīstu, un arī baidos no viņas. Viņa ir mans salmiņš, kas liek man justies normālai Maskavā, viņa ir iemesls, lai es izietu no mājām gluži nejauši, imitējot ikdenas rakstus. Man daļēji ir viņas žēl, jo viņa ir nelaimīga sieviete, viņai nav bērnu un vīrs viņu krāpj.
Es bēgu no savas nelaimīgās ģimenes, un ieprecējos tik pat nelaimīgā ģimenē.
Es riju krupjus, cenšos saglābt, kas vēl glābjams, cenšos nedomāt par visu kopainu, cik tā izskatās sagrauta, vai maz tā ir atjaunojama un vai ir vērts.
Es negribu būt kā viņa, vai sava māte, lai gan es iespējams tāda jau esmu.