rums_

Es vaidēju un kliedzu, realitāte bija kaut kur tālu, tā neeksistēja ne man, ne Stasam. Viņš ielika man mutē pirkstus, kad es bezspēkā gulēju palagos. Es varēju izmocīt vien to, ka man ir notirpušas rokas, viņš tās atsuaca atpakaļ.
Viņš mani ir pieradinājis un piesējis, gluži kā manas rokas. Es varu visu, bet es nojaušu, ka jebkurai darbībai būs pretdarbība. Man nav drosmes pamodināt viņā zvēru, tieši tāpēc es savu iekšējo briesmoni esmu nodevsi patversmē.