Es joprojām esmu Maskavā, un man nav ne jausmas, kāpēc es pametu šo pilsētu. Man ir saprotams, kāpēc es pametu savu ģimeni, bet ne šo pilsētu, kas katru reizi mani sagaida ar atplestām rokām. Ne tikai pilsēta mani sagaida ar atplestām rokām, bet arī mani paziņas. Ziņas par manu ierašanos ir izplatījušās ātri. Es varētu mazliet uzkavēties, lai iepazītu Stasu – puisi ar smaidu, kas man liek mulst un acīm, kas mani izģērbj. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |