Es reizēm domāju par to, cik grūti ir būt vienai, man ar visu ir jātiek galā pašai, Maskavā man tam visam nekad nebūtu bijis jāiet cauri, bet tad es atceros to kā bija Maskavā, man nebija iespējams iet, kad es gribēju, tikties ar tiem cilvēkiem, ar kuriem gribēju, man neeksistāja vārds "es", uz visu to atskatoties, es saprotu, ka es to pati esmu izvēlējusies, un es to nenožēloju. Es to atceros, kad es nesu smagās somas cauri lidostai, agri ceļos, lai ietu strādāt, esmu viena. Es zinu, ka man ir paveicies, ka es esmu sveika un vesela, jo tik daudzām meitenēm no Austrumeiropas nav paveicies kā man, viņas ir nonākušas bordeļos, ir sakropļotas vai nogalinātas.