rums_

Helena izmainās katru reizi, kad viņa ir ar kādu kopā, es viņu saprotu, jo viņa tik ļoti grib noticēt, ka šis ir ilgi gaidītais īstais. Viņa pati ir teikusi, ka laiks iet un viņa apzinās, ka viņa nebūs mūžam skaista un iekārojama, viņa noveco. Man H patīk tad, kad viņa ir viena, es viņai esmu vajadzīga tad, kad viņai ir slikti un viņai ir jāatpūšās un jāatkopjās.
Tuvojas Ziemassvētki, neviens tad nestrādās, visi būs ar savām ģimenēm, man nav idejas, ko lai es daru, man nav ģimene, vismaz ne tāda, kuru es gribētu apciemot, māte visticamāk būs Jekaterinas Ivanovnas mājā, viņa tur pavadot daudz laika, vai arī viņa būs aizbraukusi uz Franciju kopā ar kādu draudzeni, lai sagaidītu jauno gadu un pēcāk dotos uz kalniem, lai izbēgtu no Maskavas Ziemassvētkiem, tēvs būs savā centra dzīvoklī, kurā es nekad neesmu bijusi, droši vien ar kārtējo dašeņku vai oļeņku, un Ņikita būs savā centra dzīvoklī, kur būs daudz viņa paziņas un citi dīktdieņi, Ņikitas ballīte iesāksies janajā gadā, un tā turpināsies līdz būs mazliet pāri Ziemassvētkiem.
Es nekad neesmu bijusi ne tēva, ne Ņikitas dzīvokļos, bet es zinu, ka tie ir gandrīz idenstiski, tajos ir liela dzīvojamā istaba ar bāra leti, aiz letas ir neliela virtuve, kura nekad netiek lietota, dzīvojamajā istabā ir dīvāns, krēsli, televizors un balkons, logi ir pa visu sienu,ir vēl guļamsistaba, kas ir savienot ar vannas istabu, iespējams tur ir vēl viena istaba.