rums_

Mīļais, un mēs skrējām katrs uz savu pusi kā izšautas lodes. Tad kritām un kļuvām par pūkām, kuras vējš nesa tālāk. Un nu mēs ieaugam tālu no otra. Vienīgā lieta, kas liecina par tavu eksistenci ir astronomiskie telefona rēķini.
Mums nevajag gulēt, jo mums pietiek ar atmiņām, kuras mēs cilājam, gaidot sauli. Man iesāpas sirds, redzot tavu vārdu mirgojam telefona ekrānā, un man sāp sirds, ja tā tur nav.
Tu man stāsti visu un es klusi raudu otrā pusē. Tik klusi,lai tevi neizbiedētu un ļautu tev būt. Es gribu tevi tādu kāds esi, manu nelieti, manas sirds lauzni, bet es zinu, ka labāk būt atstatus. Mēs ejam postā kopā esot, un arī atseviški. Vienīgā atšķirība ir tā, ka kopā esot, mēs esam tuvu pēdējām beigām.

Viņš mēdza teikt, ka es esmu pati labākā. Viens mans skatiens liekot viņam zaudēt prātu. Es mēdzu teikt, ka es nekā īpaši neskatos, uz ko viņš atbildēja - tieši tāpēc.
Viņš teica, ka mana elpošana liekot viņam man pieskarties un mani izģērbt, un skūpstīt. Es atceros kā viņš zaudēja realitātes sajūtu, kad es noskūpstīju viņu un apsēdos viņam klēpī, sajūtot zem sevis cietu locekli, kas ir iesprostots biksēs.
Es atvēru viņa bikses un noskūpstīju viņa locekli, man tas patika un viņam vēl vairāk. Es sajutu mazliet sāļo viņu savā mutē. Man patika to padarīt slapju un vēl cietāku.
Viņš vienmēr ierosināja 69, lai gan mēs abi zinām, ka pavisam drīz es būšu tā, kam būs pirmais orgasms. Viņš neiebilst, tieši otrādi.