Nevienas ziņas no S. Es biju pieradusi pie tā, ka viņš man visu stāsta. Visus sīkumus par viņu, viņa atmiņas un pārdomas. Man gribējās viņam pastāstīt par kanādieti. Es negribu viņu sāpināt, bet man tas kādam ir jāpastāsta. Es braucu rīt prom no Osakas. Tas paliek pārāk nogurdinoši. Kanādietis visu laiku man atstāj ziņas par vakariņām, pastaigām vai vienkāršām tikšanās reizēm. Man tas nav vajadzīgs. Es nepārdzīvošu savas sirds atdošanu vēl reiz. Man vajadzētu viņu atcerēties, kad es negribu lidot vai celties, vai kad man ir uznākusi kārtējā depresija. Vienīgais, kas man ir jāpatur prātā ir tas, ka paliekot, viņš vai jebkurš cits mani varēs atrast. Mēs varēsim atkal satikties. Es neesmu ieinteresēta satikt jaunus cilvēkus, man patīk būt nekur, kur es varu pazust pūlī. Kad man ir depresija, es sev atgādinu, ka es esmu nekas, ja manis nebūs nevienam no tā nepaliks labāk. Es esmu darba zirgs, strādniece, kas pati pelna savu dienišķo maizīti. Depresiju var atļauties tikai tie, kas ir neizmērojami bagāti, es tāda neesmu, tāpēc man ir jāturpina iesākatais. Ja man būs noskaņojums es atļaušos sev mazu depresijas seansu brīvdienā. End of discussion, lady! Back to work. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |