Mēs mācāmies no saviem vecākiem. Mana māte un tēvs ir divi cilvēki, kas viens otru ienīst. Tēvs ienīst māti, jo viņa ir tā, kuru viņš apprecēja savas mīļākās vietā un māte ienīst tēvu, jo viņa nav tā, kuru mīl. Tēvam vienmēr bija tikšanās, kuras nekādi neva atlikt, māte savukārt bieži brauca atpūsties no mājas un bērniem.
Es spilgti atceros vienu savu dzimšanas dienu, man bija 5 vai 6 gadi. Māte bija prom, viņa tā mēdza darīt. Es pamodos un viņas nebija. Viņa aizbrauca dažas dienas pirms manas dzimšanas dienas. Mums ar brāli bija aukle, kas mūs pieskatīja un mierināja kā nu mācēdama.
Manā dzimšanas dienā māte piezvanīja un pateica, ka viņa nejūtas pietiekoši atpūtusies. Tēvam todien bija kārtējā tikšanās.
Vienīgie viesi, kas atnāca bija Jekaterina Ivanovna un Aleksandrs Aleksandrovičs.
Es nezinu, ko es varu mācīties no viņiem abiem.
Es spilgti atceros vienu savu dzimšanas dienu, man bija 5 vai 6 gadi. Māte bija prom, viņa tā mēdza darīt. Es pamodos un viņas nebija. Viņa aizbrauca dažas dienas pirms manas dzimšanas dienas. Mums ar brāli bija aukle, kas mūs pieskatīja un mierināja kā nu mācēdama.
Manā dzimšanas dienā māte piezvanīja un pateica, ka viņa nejūtas pietiekoši atpūtusies. Tēvam todien bija kārtējā tikšanās.
Vienīgie viesi, kas atnāca bija Jekaterina Ivanovna un Aleksandrs Aleksandrovičs.
Es nezinu, ko es varu mācīties no viņiem abiem.