Joprojām Lisabona. Man te nav nekādu izjūtu, es te esmu. Šī nav mana pilsēta, bet es te esmu ielaista atpūsties. Es neesmu bijusi Londonā jau nez cik ilgi un es domāju vai man tur vajadzētu būt, varbūt atteikties no visa tur un sākt visu no jauna. Kādā citā vietā, kur nav tik daudz kārdinājumu un atmiņu. Es varētu dzīvot Milānā, Parīzē... Lai gan man ļoti patīk Londona, iespējams ir pietiekami, ja es nomainīšu pilsētas daļu, kur es dzīvoju. Man ir parādījies daudz brīva laika, lai gan tas ir relatīvs jēdziens, ja dzīvo armijnieku apstākļos, bet tomēr rīti bez problēmām arī ir laiks, ko var veltīt sev. Es lasu. Grāmatas. Skatos filmas. Fotogrāfēju. Iepērkos, to gan es nedaru no rītiem, jo man tad ir jāstrādā. Dažreiz arī skrienu. Visas manas nedienas sākās no tā, ka es biju kopā ar S, jo ja es būtu viena gājusi postā neviens to pat nebūtu pamanījis, bet tagad tas viss ir izvērties par valsts mēroga katastrofu. Es tiku audzināta tam, ka man būs vīrietis. Viss, kas man ir jāizdara, ir jāapprecas. Man ir jābūt pietiekoši saprātīgai, lai es īstajā brīdī paņemtu vīrieti aiz pautiem un piespiestu viņu mani bildināt. Eiropas Savienībā nedarbojas Cariskās Krievijas likumi. Jekaterina Ivanovna nopūstos un teiktu, ka laiks ir vainīgs. |