Pacifists

Krieviem beidzot iznācis daudz maz skatāms kino Kokoko. Ļoti patīk 2 galveno aktrišu darbība, bet sižeta nobeigums kā parasti ČO ZA NA ( visai bieži krieviem tas tā). 

Noskatījos filmu Небо. Самолет. Девушка un kārtējo reizi esmu sajūsmā par krievu aktrisi Renatu Litvinovu. Pusvakaru skatos intervijas ar viņu un būs arī jāaiziet uz viņas filmu Splendid Palace ( viņa pati ar uzrunās publiku) "Ritas pēdējā pasaka". Ahh, kakaja ženšina...

Šodien ķēru vēju. Uzminiet, kas bildē! :))

Ņemot vērā pēdējos gados lielu ievērību guvušo vinila skaņuplašu renesansi, izdevniecība «Upe» vēlreiz laidusi tirgū ansambļa «Jauns Mēness» 1991.gadā ierakstīto ilgspēlējošo albumu «Aizlaid šaubas negaisam līdz», informē izdevniecībā «Upe».

Plānoju iegādāties, bet tikmēr atklāju Jauns mēness dziesmu Running up that hill un man ļoti patīk kā izklausās Mielavs dziedot angliski. Lieliski!
http://www.youtube.com/watch?v=KlX1DN55wtU&feature=related

Text
by Knuts Skujenieks

tik skaistu kalnu mums nav
mums mākoņi dzimst uz zemes
blakām vītola atvasēm
blakām stirnas bērniem

un kad mākoņi salasās debesīs
tie ir tie mūsu kalni
kur mums augstu un balti domāt
tāpat kā visiem citiem

6 vīrieši svīst, sten un pa retam nolamājas. Tā notiek grandiozs pasākums - klavieru stiepšana uz 4.stāvu. Agrāk biju dzirdējis tikai nostāstus, bet tagad i pašam skaidrs, kas tas par darbu. Redzēs, ko rīt teiks mugura.

Septembrī iznāk japāņu post rock grupai Mono jauns albūms un Boardwalk Imperia jaunā sezona.

Šodien bezjēdzīga diena, jo lielāko daļu esmu pavadījis, lasot citu cibas lietotāju dzīves.

Mūsu kaķene ir kaut kur izsmērējusi balto purniņu. Tagad staigā apkārt kā šmulis. :D Kā paskatos, tā nevaru nesmaidīt :))

Kādreiz krievu laikos tālbraucēji mēdza apstāt nomalēs un dzert savas kravas vīnu, cienājot arī citus šoferus. Reizēm šāda stāvēšana ieilga pat uz dažām dienām. Iztrūkumu kompensēja ar Daugavas ūdeni. :D Btw, manas bērnības sapņu profesija bija tālbraucējs. Ja būtu attiecīgā autovadītāju kategorija, neatteiktos arī tagad nomēģināt šo amatu.

Tagad manā kontā dažiem zvirbuļiem pievienojas viena kaija. A ko tad es? Braucu pa šoseju uz kādiem 100km/h. Redzu priekšā kaija uz asfalta stāv un skatās. Turpinu braukt, distance pietiekama. Domāju, ka šī laicīgi celsies spārnos. Bet nē tak, vajag pēdējā mirklī un skats nesmuks sanāca. Man pretī ceļas putns spārnos un es kā monstrs viņu noklapēju ar bamperi. :((( Vajadzēja laikam uzpīpināt...

Vakardien Green Novice Rēzeknē diezgan labi nokapāja. Žēl, ka nokavējām Sovvaļņīku. :( Dabasu Dyravys bija langweilig.
Patika, ka skaņa koncertam nebija pārāk skaļa un beidzot metālu varēja izbaudīt nepārspīlētos decibelos. Hah, pat ausis šodien nedžinkst. Pēc Rīgas končiem parasti 2-3 dienas kā likts zvana, sīc un vilciens bremzē ausīs. :)))

Igaunisma garā varētu tagad uzrakstīt īsu apskatu braucienam uz Hard Rock Laager festiņu Igaunijā Vana Vigala pilsētiņā. Pasākums ta bija vairāk kā mēnesi iepriekš, ha ha. Ok, patiesībā būdams Igaunijā un ar igauņiem pārliecinājos, ka viņu lēnīgums eksistē tikai anekdotēs. Braucām ar auto. Es biju šoferis, īpaši priecīgs par šo faktu nebiju, bet nekas. No Rīgas līdz Igaunijas robežai viss noritēja gludi, bet tiklīdz šķērsojām robežu tā igauņu robežsargi uzreiz nostopēja mūs. Iekšās neliels stresiņš. Vispār ar savu 5 gadu šofera stāžu mani pirmoreiz apstādina. Murmulējam kaut ko angliski un saprotu, ka prasa papīrus un uz kurieni dodamies. Uuun robežsargs pamanīja, ka aizmugurē sēdošie nav piesprādzējušies. Es jau gandrīz sāku panikot: nu ir ķeza. Igaunis saka, ka sods 400 euro par pirmo reizi, otro reizi 800euro. A ko mēs, uztaisam skumjas sejas un šis saka, ka šoreiz palaidīs, bet ja nākamreiz pieķers, sados pa pakaļu. :DDD Teorētiski laikam Latvijā arī aizmugurē sēdošiem jāuzmet siksnas, bet praktiski nekad nav aizrādījuši ( pēc manas pieredzes). Tālāk jau pa igauņu teicamajiem ceļiem sasniedzam Pērnavu, Pērnavas Rimi ( tur igauņi dzirdot latviešu valodu, saka Sveiki, Sveiki). Jāpiemin, ka Pērnas Rimčikā bija riktīgi garšīgas siera maizes, kur siera bija tiešām daudz nevis ta kā pie mums: knapi uzkaisīts. Pārsteidza, ka par katru bundžu un citu taru jāmaksā nodevas. Par alus bundžu ir 8 eirocenti. Tā kā pirkām daudz alus, tad man acis bija pa divlatniekiem, pie kases redzot citu cenu ( ar nodevu jau ) :D Vēl pāris desmiti km un jau atradām Vana Vigala ciemu ar visu festivālu. Nedaudz par izvietojumu - bija smuki nopļauta, līdzena pļava automašīnām. Iežogota, maksas telts vieta (5euro) un tālāk parka teritorija ar 2 skatuvēm. Viena skatuve uzbūvēta vecā estrādē, kur soliņi un priekšā riktīgs dubļu slidkalniņš. Otra skatuve pļaviņā pie nelielas upes. Kopumā festivāla iekārtojums bija ļoti ērts, attālumi mazi, viss pārdomāts, viss čikiniekā! Tālāk par pašu festivālu laikam neizplūdīšu tik gari. Teicama grupu uzstāšanās organizācija, tualetes uz daudz un tiek regulāri iztukšotas, cilvēki kulturāli. Neredzēju nevienu naidošanos, lamāšanos, kaušanos. Igauņi ir ļoti kulturāli cilvēki ( pat metaļugu pasākumā). No grupām visvairāk palika atmiņā Metsatoll, To Die For un Samael uzstāšanās. Samael vokālists noteikti varētu būt kādas reliģiskās kopienas vadītājs. Harizmātisks cilvēks. Vsjo, piekusu, slinkums tālāk rakstīt. Ļoti iesaku šo festivālu smagās un ne tik smagās mūzikas cienītājiem!!!

Lūk tāds izskatās mūsu ezeriņš gandrīz visu vasaru. Ok, te ir uzlikts spilgtāks kontrasts, lai kož acīs, bet būtība nemainās. Tikko nopeldējos, lai veldzētos no šīs fucking svelmes.

Arī veicot dzemdes dobuma abrāziju, cilvēki lamājas par VIASAT, cik liela kaka tā ir. Pēc pakalpojuma izbeigšanas, tie vēl pazvanīs 3-4 reizes un prasīs, kādēļ atteicāties. Šitāda terorizēšana varbūt vienīgi var iedarboties uz pensionāriem.

Pārdomājot dzīves lietas, secinu, ka visas tā sauktās "sabiedrības dvēseles" vairāk vai mazāk ir meļi. Nu tie cilvēki, kas vienmēr ir atraktīvi, stāsta visādus jautrus,šokējošus atgadījumus utt. Mana pieredze rāda, ka viņiem piemīt izteikta pārspīlēšanas tieksme vai trakākos gadījumos tiek pilnīgi samelot fakti. Svešāks cilvēks no malas to nesapratīs, bet ja pats esi bijis līdzās ar tādu personu un zini kā notika lietas, tad brīžiem gribas smaidīt vai pat bļaut: ko tu muldi ..., tā jau nebija.

Tā kā par piedzīvojumiem pagaidām nav vēlmes drukāt, tad jāizveido posts par jaunatklājumiem mūzikā ( ja nu gadienā pārlasu kādreiz, varēšu pabrīnīties).
Vot, pēdējo dienu TOP artists man ir Yasmin Levy vokāls, mūzika. Esmu sajūsmā par interesantiem dziedājumiem, un šis ir kaut kāds ebreju un latino mūzikas apvienojums. Man tas izklausās kā dūmmetāla transformējums citā žanrā. :)) Viscaur lejās sāpe ārā.

http://www.youtube.com/watch?v=c4RO9QiwvTM

PS
Protams, kad youtubē uzduros kaut kam krutam, izrādās, ka grupa vai dziedātājs ir bijis Rīgā un tolaika ne vella nezināju par viņu.

Iesāku skatīties amerikāņu seriālu Deadwood. Man šķiet, ka seriālu varēja mierīgi nosaukt arī par Cocksuckers.

Šonakt bija dīvains sapnis. Detaļās neatceros, bet dīvains sķiet fakts, ka dziedāju kopā ar kaut kādu bariņu un Chinawoman viņas dziesmu Party Girl, man šķiet pļavā. ( manos sapņos, murgos vispār reti parādās sveši cilvēki)

Jauki arī te sastapt cilvēkus, kas reizēm aiziet uz klasiskās mūzikas koncertiem. Kopš Lielajā ģildē pasēdēju 2.rindā, nākamreiz noteikti būs dilemma starp labu skaņu ( reizē arī attālāku rindu) un mūziķu vērošanu tuvumā ( ar ne tik labu skaņu). Divkāršs prieks, kad simfoniskajā orķestrī redzi muzikanti, kas ir tik izteikti līdzīga Viņai :)) Jā. Laikam esmu atmiņu fetišists.

Vakardien stalkerējot cibiņus pamanīju informāciju par korejiešu režisora Kim Ki Duk filmu 3-Iron ( krieviski Tukšā māja) un šoreiz kā par laimi sanāca atrast normālu filmas variantu ar tulkojumu. Agrāk nesanāca noskatīties Samaritan girl, jo nevarēju atrast ne subtitrus ne tulkojumu.
Filma ir lieliska! Vēl nesen likās, ka vairs nav cerību sameklēt filmu, kas aizraus, tad šī filma pierāda pretējo. Lai gan filmā maz tiek runāts, sižets ir tik interesants, aizraujošs, ka šoreiz pat nepaskatījos ne vienu reizi pleijerī, cik daudz atlicis līdz filmas beigām. :) Mani laikam vienkārši vairāk iespaido filmas, kur maz verbālo dialogu, jo tad es pats varu fantazēt, ko viņi teiktu ...