Pacifists

Kamēr pasaulē špricē zelta preparātus un vecu deksametazonu, tikmēr vakaru pavadīju Mono koncertā Ģertrūdes ielas teātrī. Post roks pats par sevi ir kosmoss, bet post roks + japāņi = mega kosmoss. Pārsteidz, ka basistes seja koncerta laikā savu mīmiku praktiski nemainīja. Piesaista tas japāņu vizuālais vēsums, bet tai pat laikā viņu mūzikā ir tik liela ekspresija, mmmm. Lieliski! Iešu arī 3.reiz, ja viņi atbrauks.
Vienīgi nedaudz apvainojos, ka Mono neuznāca atpakaļ uz skatuves pēc tik ilgas aplaudēšanas.

Arlabunakti!