Patīkamus sapņus reti redzu, biežāk kaut kādas neitrālas ikdienišķas situācijas, bet šodien, guļot diendusu, izjutu gan ko šausmīgu. Murgā sāku smakt, nevarēju ievilkt elpu, kaut kas sitās rīklē ( šķiet pašā murgā arī gulēju gultā un spontāni sākās asfiksija), bailes, panika un tad tālāk nonācu tādā apziņas stāvoklī, kad vairs neesi cieši aizmidzis un tūlīt modīsies: te sākās īslaicīgas, periodiskas brīvā kritiena sajūtas. Tad atvēru acis un jutos tik ļoti atvieglots. Hell yeah, acu priekšā mans istabas bardaks, esmu dzīvs, nekur nekrītu.
Šķiet organisms cīnās ar kādu vīrusu.
Šķiet organisms cīnās ar kādu vīrusu.