Pacifists

Sēžot ekonomisko zinību mājā, nācās noklausīties blakus stāvošo meiteņu sarunu. Nemāku precīzi atreferēt cilvēku teikto un darīto, bet rezumē apmēram tāds:
+ medicīnas studentam jāmācās 12 gadi
+ med.students pēc tam daudz pelna
+ līķi ( viņuprāt grūtākais būtu izturēt līķus)

Es savukārt teikšu tā, grūtāk ir darboties ap dzīvu cilvēku nekā mirušu. Ieraugot līķi, 5-10minūtes pretīgums, pēc tam pierodi pie bezdvēseliskā ķermeņa un vēsā mierā rīkojies. Savukārt dzīvie mēdz būt tik untumaini, dīvaini, alkohola cienītāji, ārstus nīstoši, ka tas ir nopietns pārbaudījums psihei. Ok, aptuveni 30% pacientu ir tiešām jauki cilvēki, ar kuriem ir bauda komunicēt un izmeklēt.
Punkts par pelnīšanu ir smieklīgs. Ja kāds dodas uz med.fak. naudas dēļ, atrunājiet, izglābsiet cilvēku.

Noskatījos Cilvēki Tur. Latvijas mērogā filma iespaidīga, bet ja salīdzina ar Krievijas tamlīdzīga žanra filmām, tad nekas pārsteidzošs. Jā, skaisti skati, zemapziņā lienoša mūzika, ticama aktierspēle, bet man pēdējā laikā sāk riebties šīs kriminālistiskās tēmas. Tik veicina riebumu pret cilvēci. A varbūt tas ir franču grupas Alcest pēcgarša - drūmums ( pirms filmas sēdēju vērmaņdārzā un klausījos pēdējo albūmu).
Šņuk, šņuk, prasās ko pozitīvu :D

Ģitāra par pusotru toni zemāk un gaudoju šo ( Am, C, G ) :

Šodien tavas lūpas kā saldi ķirši
Acis izdegušas ogles
Mati, tie plandījušies vējā.

Ne tos ķiršus ēdis
Ogles sveša ugunskura
Vējš, tas es.