Pacifists

Pēc ilgāka pārtraukuma, beidzot atkal noskatījos filmu. Kādu laiku neskatījos neko, jo jutos galīgi draņķīgi.

Ntā: My Sisters Keeper

Lieliska filma. Patīk tas fakts, ka filmas laikā gan izraudājos, gan no sirds smaidīju. Pēc šādām filmām pašam vienmēr kļūst vieglāk, bet žēl ka tikai uz īsu brīdi. Ja vien tā pēcfilmas sajūta varētu iekonservēties un uzglabāties manī ilgāk. ;) Jā.

Nu tā, rītdien dodos uz pirmo klasiskās mūzikas koncertu savā mūžā. Jālauza galva un rītā agri jābrauc uz veikalu pēc apģērba un apaviem. Man nav nekas tāds, ko varētu uzvilkt uz šādu pasākumu :D Uz teātri varētu aiziet vēl ar saviem kankariem, bet simfoniskais koncerts skan tik glauni, ka es neredzu neko atbilstošu savā skapī jebšu uz krēsla.
Mmm, ceru, ka dzīvajā čelli un vijoles arī ir tikpat baudāmas kā caur manu datorkasti.

Светило Солнышко и ночью и днём
Не бывает атеистов в окопах под огнём
Добежит слепой, победит ничтожный
Такое вам и не снилось.