Pacifists

Vakardien noskatītās One flew over the cuckoo's nest iespaidā vēlējos papētīt sīkāk par lobotomiju. Protams par šo procedūru jau bija vairākkārt dzirdēts lekcijās, bet mana atmiņa ir ļoti selektīva, pietam izdzēšot svarīgus faktus un atstājot bullšitu. Tad lūk lobotomija ir ķirurģiska procedūra, ko plaši pielietoja psihiatrijā 20.gs. 40.-50.gados, smagu depresiju, parafrēnās šizofrēnijas, paranojas, panikas lēkmju utt. terapijā. Procedūras būtība ir smadzeņu frontālās daivas sakaru pārraušana ( anatomijā laikam tos dēvēja par traktiem) ar pārējām smadzeņu daļām. Sākumā procedūru veica galvaskausa priekšdaļā ieurbjot caurumus un ķirurģiski griežot, bet tā kā daudzās psihiatriskajās klīnikās nebija operāciju zāles un ķirurgu, tad personība vārdā Valters Frīmans izdomāja vienkāršāku metodi - ar garu spieķi caur acs spraugu iedurt smadzenēs un tur pašiverēties uz dullo. Frīmans tā aizrāvās, ka veica šo manipulāciju tūkstošiem cilvēku līdz, līdz viņam tomēr atņēma ārstēšanas licenci. Jā, dažiem pacientiem novēroja uzlabojumus, bet lielākā daļa pacientu pārvērtās par dārzeņiem, rīcībnespējīgiem cilvēkiem. Pats Frīmans arī ir veicis lobotomiju ASV prezidenta Kendija māsai, tiesa gaužām neveiksmīgi, kā jau lielākai daļai tā laika pacientiem. Kenedija māsa, kas bija viegli garīgi atpalikusi, pārvērtās par kārtējo cilvēku, kurš nevar sevi apkopt un pieņemt lēmumus. Frīmans bija tā iekarsis, ka savā auto braukāja pa visu ASV un urbināja smadzenes pat hiperaktīviem bērniem. IMHO, viens no 20.gs. medicīnas lielākajiem absurdiem. Šajā ziņā PSRS izceļās, jo lobotomiju jau aizliedza ap 1950.gadu, kamēr ASV un citur Eiropā ( arī Skandināvijā) lobotomēja uz nebēdu līdz 70.gadiem. (tiesa procedūras popularitāte strauji kritās 50.g.beigās, jo parādījās tāds medikaments - hlorpromazīns,bet pa to jau cits stāsts)