Pacifists

Vakardien meklējot vienu lietu, atradu citu. 4 gadus jaunu kladi ar baltiem vākiem. Uz tiem baltiem vākiem vēl zili mākoņi peld. Klade kā jau klade, bet pilna ar atmiņām. Pirmajā lapā dziesmas Nymphetamine vārdi, rakstīti glīšā rokrakstā. Šad tad joprojām uznāk vēlme kaut ko skaisti uzrakstīt ( ne skaistu, bet skaisti, jā). Tālāk paša dzejolītis, kurš liekās tik sūdains, ka labprāt tikai tā dzejoļa dēļ nodedzinātu kladi, tomēr paliek žēl atmiņu. Emocionālākais brīdis ir tad, kad atveru lapu ar Viņas parakstiem, pietam ļoti labi atceros, kurā vietā sēdējām un priecājāmies, kad tie ieraksti tapa.
Atradu šādas rindas:

Mirklis

Saldas lāses līst,
Dvēsele pelēkos labirintos klīst.
Ikdienas steiga raupjā
Savelk sirdi čokurā straujā.

Debesu mīla steidz palīgā
Glābt to, kas staro,
Savākt viņu, kas cer.
Balts atvars plūst caur vārstuļiem
Līdz zvaigznes vientuļiem kvantiem jūt.