es reizēm sajūsminos par to, kā cilvēki domā, ka viņi zin par mani visu, ka pazīst mani. Un tad es parunājos ar viņiem,un kārtējo reizi pārliecinos ka nē.. nu ne vella.. nekā par mani viņi nezin.
ir tāds apbružāts citāts no mazā prinča, ka "būtiskais nav acīm saredzams" bet man liekas, ka ir saredzams, ja tikai pats zini, kas īsti ir tas būtiskais , ko vēlies ieraudzīt.
un, īstenībā, jau ir vienaga- redzi vai neredzi- šā kā tā laiks neizbēgami iet, un ar katru mirkli mēs fiziski novecojam arvien vairāk un vairāk.

un vispār - man laikam ir gripa.