saulesbērns
05 October 2008 @ 09:32 am
 
realitāte ir skarba, bet sapņi tik pliekani. Domas apaug ar aizspriedumiem un vārdi ar aizvainojumu. Viss tik novazāts, nodrāzts un tukšs.
Viņš skatās un nesaka neko. Viņam ir veca takša acis un jaka ar milzu kabatām, kuru pūkainajā oderē var sasildīt arī dažas svešas rokas.
Katram savs sapnis jāizdzīvo. Katram savas ilūzijas jāizlolo. Katram savs, jo visas lielās lietas pasaulē ir pa vienai.