Ja mājās ok, tad skolai nepietiek- un tur rodas parādi.
Ja skolai viss laikus- tad mājās nekam nav palicis laika, dzīvoklis cūkains un attiecības palaistas vējā.
Un vēl jau ir arī darbs, par kuru es nedomāju vairāk par 40 stundām nedēļā. Poh, ka tas neveicina"veiksmīgu iekļaušanos kolektīvā". Poh, man tās darba ballītēs ,kas īsti vairs nav darba ballītes, jo aicina tikai tos, kas tusē regulāri..
Es zinu, ka ļoti daudzi tā prot- visu apvienot un visu paveikt lieliski. Es nemāku.
Un šis esot manu smadzeņu maksimālais potenciāls. Apžēliņ, kas būs pēc gadiem 10??!!