es esmu liekule tomēr. dusmojos, kad viņš manā tel. lasa sms, bet es tāpat reizēm lasu viņa e-pastu.
pēc 6dienas asaru plūdiem mamma sākusi katru vakaru zvanīt un prasīt kā iet.
cilvēks skatās ar šķību aci un ik pa laikam paziņo , ka mani nasaprot.bet tas nav nekas jauns un sen to zinu.
darbs kā jau darbs. skola kā jau skola. kursabiedrenes kā trakas vāveres pirms lekcijām ņemas. bet es pie sevis mazulietiņ smīkņāju par viņām. Nu tā- nu neko daudz jau..
bet skaņākalnā ir skaisti. mierīgi, klusi un skaisti. man gribas vēl mazliet tā miera, kas nāk no velna alas un neļķu gravas. ja. ir dažas tādas nezūdošas lietas. ir.

pavasara saule liek mazliet aizmirsties un mazliet iemīlēties pasaulē.