aizvainojums kā putns sitas pa domām. tuk-tuk-tuk.
-nu kāpēc Tu raudi??
un neko jau nevar pateikt, jo mēle , škiet, pielipusi pie augslejām, zobi sakosti tā ,ka muti neatvērt.
un nevar jau saprast kāpēc. Tāpēc, ka meloji. Tāpēc, ka es noticēju. Tāpēc, ka viņa nav tavs tips. Tāpēc, ka viņai ir tas kas man nav- VILINOŠAIS NOSLĒPUMS.
es nesacīšu neko.
vārdi visu sabojā.
-Kuš-kuš,,saulīt manu..būs jau labi, labi mums viss būs..

skatos, draudziņ, uz tavām bildēm draugos.lv, un man prieks, ka tev arī ir otra pusīte.
tagad man vieglāk ir saņemties tev nezvanīt brīžos, kad man tevis pietrūkst, brīžos, kad man gribas tikt pažēlotai mazmazlietiņ..brīžos, kad liekas, ka tikai taviem skūpstiem piemīt īstā burvība.
tagad man ir vieglāk. Jo bija labi tikai vakaros , kad bijām kopā, un tas tiešām nebija bieži. No rīta veinmēr bija smagi.. jo es biju sakrāpusies gan savam cilvēkam, gan tev..lai gan tu vienmēr zināji, bet neko neteici..
mēs pievelkamies. Jā.
Jo es zinu, ka arī tevi es piekrāptu.- tu esi pārāk labs pret mani.