'bet man gribas pieņemt to "tu arī varētu atbraukt" es zinu, ka nevajag. es zinu ,ka man nevajag. Aizbraukšu un skatīšos uz viņu un viņa lēdiju. Un man gribēsies būt viņas vietā. Es zinu. Un tad būs tā muļķīgi- ka pēc vārda trīs stundas kabatā jāmeklē, jo bailes pateikt ko tādu, kas liks nojaust kā patiesībā jūtos. Un jo vairāk meklēšu īstos vārdus, jo vairāk viņš sapratīs , ko mēģini noslēpt. un man nevajag to fak trijstūri.
un naf viņam vajag mani aicināt. Lai paliktu draudzīgās attiecībās? Lai parādītu, ka var?