Emotions

February 2nd, 2009

12:51 pm - klausies, Lillī!

Kad sevi apmāni, ka viss ir kārtībā un tava morālā, garīgā dzīve iet uz augšu, ka tev ir vērtības un kaut kāda jēga dzīvei, tad vienmēr notiek kaut kas tāds, kas tev atgādina par vērtību un jēgas neesamību, par determinisma nolādētību un par tavu īsto, netīro, ļauno dabu, kura bija tikai uz laiku piemirusi un gaidījusi īsto momentu atdzimšanai. Nav svarīgi kāda ir forma vai darbības, svarīgi, ka sekas ir vienas un tās pašas, kaut īstenībā ar katru reizi ar vien progresējošākas. Kad biju jaunāka, tad tas viss bija kā nevainīga vārda spēle, kā tāda neliela interesanta rotaļa pārdomās par savu un citu cilvēku eksistences bezjēdzīgumu, kā arī man likās ļoti kruta apgalvot pretēji visām pastāvošajām klišejām un pārvērtēt cilvēku- pilsoņu vērtības, man patika redzēt, ka cilvēki sāk neticēt tam kam ir vienmēr ticējuši, man patika redzēt, kā cilvēku vērtības tiek sadragātas, man patika skatīties kā cilvēkos zūd vēlme dzīvei un dzīvošanai, man patika skatīties kā laimīgs cilvēks kļūst nelaimīgs, man patika skatīties kā cilvēks nemīl to ko ir vienmēr līdz šim mīlējis, man patika nopietnas un revolucionāras pārmaiņas cilvēkos un man patīk tās arī šodien un tagad. Nav runa par notikumiem, vai darbībām, kas maina cilvēka skatījumu uz dzīvi un savu "es", ne jau mani priecē, ka kādam neveicās, vai kāds ir cietis no vardarbības, vai kāds ir zaudējis tuvinieku utt. Nē. Mani fascinē, tas kas notiek pēc tam visā šajā dzīves teātrī. Man patīk, ka līdz šim nesatricināmais, izturīgais pamats zem cilvēka kājām ir kļuvis tik nedrošs. Tādēļ man riebj klausīties daudzu, jo daudzu cilvēku vērtību birdināšanā pa labi un kreisi, jo es tām neticu, jo tām nekad nav fundamentāla pamata un tās nekad nevienam nepalīdz, ne arī izmaina kāda dzīvi uz labo pusi. Tikai pamatīgi pievilts un vairākkārt salauzts, izvarots un pazemots līdz pēdējam ir cilvēks, kurš var bārstīt savas vērtības. Kamēr tavas vērtības nav izgājušas uguns kristības, ne arī sadragātas pīšļos, tikmēr tev tādu nav. Pirms pārmetiet man manu liekulību, padomājiet cik dziļa ir tā.
Powered by Sviesta Ciba